Iespēja ik dienu sekot līdzi jūras ērgļu un citu putnu dzīvei interneta tiešsaistē sniedz daudz plašāku ieskatu, nekā tā aprakstīta grāmatās.
Durbes novada ērgļu pāra Durbes un Roberta ligzdošana 2015. gadā noslēdzās ar meitas Durbertas izlidošanu patstāvīgā dzīvē. Šopavasar putnu fani šo pāri vairs nesastapa – Durbe ziemā bija gājusi bojā. Roberta, kurš izskatījās klibs, uzmanību centās piesaistīt cita mātīte, taču pāris neizveidojās.
Kameru «demontē» dzenis
Pavasarī interesi par ligzdu izrādīja arī vairāki citi ērgļu pāri, šķita, ka vienam no tiem ir nopietni nolūki, taču ar olas izdēšanu šis process nevainagojās.
Vasarā ligzdā ik pa laikam ielaidās atpūsties sveši ērgļi – ar un bez gredzeniem uz kājām. Ne velti interneta forumā tā tika nodēvēta par «iebraucamo vietu» un «pāra meklējumiem ap vienu ligzdu».
Nolasot burtus un numurus uz kāju gredzeniem, ornitologi noteica šo putnu izcelsmes vietu un vecumu. Te pabija gan pie Liepājas ezera, gan Aizputes, Kuldīgas un Ēdoles apkārtnē gredzenotie, gan ciemiņi no Lietuvas. Ik pa laikam tika novērota putnu interese par pretējo dzimumu, turklāt aktīvākās savu simpātiju izrādīšanā bija meitenes.
Putnu vērotājiem nebija garlaicīgi arī ērgļu prombūtnes laikā. Pa ligzdu šiverēja visdažādākie putni – zīlītes, sīļi, dzilnas, mušķērāji, ik pa laikam uzņemot selfiju (ielūkojoties kameras acī). Dzenis pat «izdomāja» kameru demontēt, to knābājot, laizot ar mēlīti, braukot ar vēderu un bradājot kājām. Bieži ligzdu apciemoja «melnie bandīti» kraukļi, kuri visu vasaru burtiski terorizēja ielidojušos ērgļus – ķērca turpat līdzās, rāva un meta virsū čiekurus un zarus.
Veido jaunu ģimeni
«Visas ligzdas palēnām paliek tukšas, bet šajā piestāj visi, kas lido garām, – riktīgs jampadracis» , «te jau iet trakāk nekā centrālstacijā un jautrāk nekā kopmītnēs,» tā notiekošo raksturoja vērotāji. Bet ligzdas vidū sazēla un uzziedēja šaurlapu ceļteka un viena mala arvien vairāk nobruka.
«Norises Durbes ligzdā šogad sniedz pat vairāk informācijas, nekā tas būtu sekmīgas ligzdošanas gadījumā, kad ligzdā saimniekotu viens pāris,» secina ornitologs Jānis Ķuze. Novērotais liek domāt, ka ērgļiem ir kaut kādas sociālas attiecības un ne katrs ar kuru katru ir gatavs veidot pāri.
Vasaras otrajā pusē ligzdā arvien biežāk sāka uzturēties internacionāls pāris – latviešu zēns un lietuviešu meitene. Tā kā abi jau ir nobriedušā vecumā – septiņi un seši gadi –, vērotājiem atkal modās cerība. «Baigie malači, ka salīdzinoši bieži mums atrādās, varbūt tiešām izveidosies ģimene?» pieļauj kāda vērotāja.
Šo cerību palielina pāra aktivitātes – septembra sākumā abi ērgļi sāka nest uz ligzdu gan sausus, gan lapainus zarus, kā arī sargāt to no svešiniekiem. Tradicionāli, «pēc klasiskās zinātnes», ērgļu pāri gatavoties ligzdošanai sāk oktobrī.
Ceļo bez robežām
Putnu gredzenošana un novērošana tiešsaistē ļauj noteikt to izcelsmes vietu, pārvietošanos un uzvedību. J.Ķuze uz Latvijas kartes ar taisnām līnijām savienojis gredzenoto putnu izcelsmes un ligzdošanas vietu. Durbes ligzdā līnija ienāk no ziemeļiem, jo Durbe bija igauniete. Ja lietuviešu meitene šeit tiešām ligzdos, būs līnija arī no dienvidiem. Ornitologs spriež, ka Latvijā var gaidīt lielāku ērgļu ienākšanu no ziemeļvalstīm. Tie nevar pa tiešo pārlidot Baltijas jūru, bet pamazām ceļo tai apkārt no vienas kaimiņvalsts uz otru, apgāžot teoriju, ka ierastā teritorija tiek mainīta reti. Putniem robežu nav, valstī novēroti ērgļi ne tikai no tuvākajām kaimiņvalstīm, bet arī no Somijas, Zviedrijas, Krievijas. Gredzenošana ļauj konstatēt, vai tiešām vienā ligzdā pāris ligzdo desmit gadu vai tomēr to maina.
Pēc nikiem spriežot, Durbes ligzdas vērotāji šovasar dzīvoja līdzi arī ērgļu pārim ligzdā Igaunijā, kur trīs skaistu mazuļu izaudzināšana gandrīz beidzās ar traģēdiju. Neilgi pirms izlidošanas ligzda nogruva, jaunie putni cits pēc cita krītot bija spiesti sākt lidot, bet, visticamāk, stāsts beidzās laimīgi.
Jūras ērgļu populācijas līkne Latvijā iet uz augšu, valstī ligzdo ap 100–150 pāru, secina ornitologs. 75 procenti no tiem sastopami Kurzemē, visblīvāk – Dienvidkurzemē. J.Ķuze teic, ka tiešsaistē Durbes ligzdu būs iespējams vērot visu ziemu un nākamo sezonu.
UZZIŅAI
Durbes novadā esošo jūras ērgļu ligzdu tiešsaistē var vērot mājaslapā www.dabasdati.lv.
