Vienlaikus ar vēsmām par Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) centrālās struktūrvienības vadības maiņu jaunais gads ar citu priekšnieku atnācis Dienvidzemgales pārvaldē. Tās līdzšinējais vadītājs Arnolds Žilvinskis, kas PVD strādājis kopš tā izveides un piedzīvojis visas reorganizācijas, nolēmis doties pensijā. Par dienestā pavadītajiem gadiem viņš teic – darbs bija grūts, bet reizē vienkāršs, jo visus pienākumus nosaka stingrs reglaments, kas neļauj kļūdīties.
Šajās dienās A.Žilvinskis vēl sastopams dienesta telpās, jo savus pienākumus nodod jaunajam vadītājam Jānim Grosbārdim, kas gadu mijā uz darbu Jelgavā pārcēlies no PVD centrālā aparāta Rīgā. Līdzīgi mūsu pilsētā nokļuva A.Žilvinskis, kas arī karjeru PVD sāka galvaspilsētā.Pārcēla uz jaunām telpām PVD viņš nonāca drīz pēc tā izveides 1991. gadā, kad uz darbu dienestā pārgāja tā laika LLU Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns Jāzeps Rimeicāns. «Mani un vēl divus pasniedzējus no fakultātes viņš paņēma līdzi uz Rīgu,» A.Žilvinskis atminas, ka toreiz dienestā bijuši tikai septiņi speciālisti. Nostrādājis pāris gadu kā galvenais speciālists infekcijas slimību jautājumos, viņš kļuva par Uzraudzības daļas vadītāju, bet pēc dienesta reorganizācijas 2000. gadā atkal pārcēlās uz Zemgali, kļūstot par PVD Jelgavas pārvaldes vadītāju. Viens no pirmajiem A.Žilvinska pienākumiem bija pārvaldes pārcelšanās no kādas nolaistas privātmājas Vecajā ceļā uz jaunajām telpām Helmaņa ielā blakus Veterinārmedicīnas fakultātei. Vecajā ēkā nebija labierīcību, telpas sildīja, kurinot krāsnis, bet ūdeni nesa no akas. 2003. gadā pabeigtā jaunā pārvaldes ēka tika ieplānota gan kā inspektoru darba vieta, gan mācību centrs jaunajiem speciālistiem no centrālā dienesta. Sava veida «izmēģinājumu trusīša» loma Jelgavas pārvaldei piešķirta arī vēlāk, kad 2006. gadā dienestā nolēma sākt tā dēvēto vadības rotāciju. A.Žilvinskis pirmais tika pārcelts uz Tukuma rajona pārvaldi, bet turienes vadītāja divarpus mēnešus strādāja Jelgavā. Rotācijas princips gan drīz pēc tam tika atzīts par nevajadzīgu. Pēdējās pārmaiņas vadītājs piedzīvoja pērn aprīlī, kad, apvienojot struktūrvienības, izveidoja vienu – Dienvidzemgales – pārvaldi. Pirmie atsavināja badinātus lopusSpilgtā atmiņā A.Žilvinskim palicis 2004. gada pavasaris, kad Kalnciemā no Ņinas Suvorovas piemājas saimniecības tika atsavināti desmit suņi, deviņi kaķi un septiņi liellopi, tajā skaitā trīs govis. Toreiz cīņa par dzīvnieku labklājības nodrošināšanu, sastādot neskaitāmus pārbaudes aktus, tika sākta jau iepriekšējā gada rudenī. Liellopiem nebija pietiekama barības nodrošinājuma, tos turēja zemās mītnēs bez iespējas piecelties kājās, nebija dzirdinātavu un barības siļu. «Līdz atsavināšanai regulāri turp devāmies, kopā ar inspektoriem par savu naudu pirkām maizi, lai gotiņas, kuru muguras tajos šķūnīšos berzās pret griestiem, nenomirtu badā,» A.Žilvinskis atminas, ka tas bija precedents, kad mūsu valstī pirmo reizi īpašniekam tika atņemti lopi. Tos nogādāja Veterinārmedicīnas fakultātē, kur gada laikā dzīvnieki mazliet atkopās un kalpoja par uzskates līdzekli studentiem. Vēl pēc dažiem gadiem Jelgavas pievārtē pēc iedzīvotāju iniciatīvas PVD inspektori uzgāja kādu novājinātu zirgu, kurš bija zaudējis ap 200 kilogramu no normāla svara. Ņ.Suvorova vairākās tiesu instancēs toreiz pārsūdzēja PVD lēmumu, tomēr arī Augstākā tiesa atzina, ka dzīvnieki atņemti pamatoti. A.Žilvinskis zina teikt, ka pārvaldes lēmumi Administratīvajā tiesā pārsūdzēti vēl piecos gadījumos, bet tikai vienā sods samazināts. Pārējos tiesa atzina, ka PVD rīkojies pareizi, un tas ļauj A.Žilvinskim secināt, ka pārvaldes darbs organizēts pēc normatīviem. Lielu saslimšanu nav bijisBijušais pārvaldes vadītājs uzskata, ka nopietnā normatīvu bāze ļāvusi mūsu valstī iztikt bez lielām saslimšanām. Savulaik, vēršoties pret lipīgas govju kaites ievazāšanu, mūsu valstī pat aizliedza ievest liellopus un to gaļas produktus. Mazāk sekmīgi izdevies cīnīties pret cūku mēri, ko izplata savvaļā dzīvojošās mežacūkas un kas Latvijas cūkkopības saimniecības atsevišķos rajonos skāra līdz 1997. gadam. Taču arī šo kaiti izdevies izskaust, pateicoties profesionāli īstenotai vakcinācijas politikai. Runājot par cilvēku saslimšanām, A.Žilvinskis atceras divus gadījumus – vienā ar pārtiku bija saindējies liels skaits pamatskolēnu, bet vēlāk – armijas daļā dienošos karavīrus plaši skāra salmoneloze.Zemnieki nav priecīgi«Lauksaimniekiem gribu teikt lielāko paldies, jo liela daļa strādā 24 stundas diennaktī, lai tikai viņu lopi būtu labklājībā un lai valstī būtu pārtikas nodrošinājums,» saka bijušais pārvaldes vadītājs. Zemnieki par inspektoru ierašanos gan neesot priecīgi, toties ir atsaucīgi. Prasību slogu atsevišķās nozarēs varbūt arī vajadzētu samazināt, atzīst A.Žilvinskis, bet vienlaikus norāda – pārtikas aprite jāuzrauga visu laiku, turklāt tas jādara pašam zemniekam. «Prasības nevis ierobežo, bet gan uzlabo uzņēmēju darbu un konkurētspēju, jo inspektori norāda uz nepilnībām,» viņš secina un piebilst, ka PVD «nestrādā ar koksni vai kūdras briketēm, bet gan pārtiku, kas var skart ikviena cilvēka veselību». Turklāt inspektoram jābūt sadarbības partnerim, nevis biedam, jo tikai kopīgs darbs palīdz novērst nepilnības. Jāuzrauga pārtikas apriteJelgavas tirgus uzraudzība būs viena no jaunā vadītāja darba prioritātēm, saka A.Žilvinskis, norādot, ka tur bieži vien uzrodas vecas pārtikas tirgotāji. Taču tikpat nopietni arī turpmāk kontrolējama dzīvnieku labturības prasību ievērošana un pārtikas aprite veikalos. Kā vērtējat Arnolda Žilvinska darbu Pārtikas un veterinārajā dienestā?Mareks Samohvalovs, bijušais PVD ģenerāldirektors Ļoti principiāls cilvēks, turklāt viņam piemīt arī pedagoga talants, jo nācis no mācībspēku vidus. Uzņēmējiem varbūt dažkārt šķitis, ka dienesta prasības ir pārlieku stingras, taču tās vienmēr ir pamatotas, un A.Žilvinskis pratis panākt, lai normatīvi tiktu ievēroti. Jelgavas rajona pārvalde, kas pērn pārtapa Dienvidzemgales pārvaldē, strādājusi kā viena no veiksmīgākajām valstī. Guntis Melngailis, Rietumpierīgas pārvaldes vadītājas vietnieks Kā A.Žilvinska vietnieks strādāju kopš 2003. gada līdz pat pagājušā gada aprīlim, kad notika dienesta reformas. Varu teikt, ka viņš bija ļoti zinošs cilvēks, īpaši dzīvnieku infekcijas slimībās. Ļoti daudz esmu no viņa mācījies, turklāt A.Žilvinskis bija arī mana maģistra darba recenzents.Anita Bērziņa, a/s «Lielplatone» vadītāja Mums ar viņu bija ļoti laba sadarbība, kaut arī kā PVD pārvaldes vadītājs vienmēr bijis ļoti prasīgs. Šai īpašībai nozarē ir liela nozīme, jo pārtika skar mūs visus, un tās apritei jābūt stingri kontrolētai. Atmiņā palikušas mācības un semināri, kur viņš uzstājies kā lektors un sniedzis daudz jaunas informācijas. Esmu pārliecināta, ka A.Žilvinskis ir cilvēks, kas bija savā vietā ļoti atbilstošs.
