Februāra sākumā Latvija saņēma oficiālu informāciju no Krievijas par izmaiņām valsts likumdošanā saistībā ar autopārvadājumu kontroli. Minētās izmaiņas, kas spēkā stājās jau 2015. gada 20. decembrī, rada būtiskus sarežģījumus Latvijas pārvadātājiem, jo Krievijas kontrolējošās institūcijas pieprasa dokumentus, kuri tieši neattiecas uz pārvadājumiem, divpusējās atļaujas vairs nav iespējams izmantot gadījumos, ja Latvijā tiek iekrautas trešo valstu izcelsmes preces, kā arī Latvijas muitai jāizpilda prasības, kādas neparedz ES likumdošana.
Pamatojoties uz jaunajām Krievijas Transporta ministrijas pavēlēm, vairākiem Latvijas pārvadātājiem Krievijas kontrolējošās institūcijas piespriedušas bargu naudas sodu.
Līdz 2015. gada beigām Latvijas autopārvadātāji, veicot kravu pārvadājumus no Latvijas ostām un muitas noliktavām uz Krieviju, varēja izmantot divpusējās atļaujas. Tomēr šogad, pamatojoties uz Krievijas Transporta ministrijas pavēli, kravu, kuru izcelsme un nosūtītāja atrašanās vieta ir trešās valstis, pārvadāšanai tiek pieprasītas trešo valstu atļaujas. Latvijai tika piešķirti 2500 šādu atļauju, un šobrīd jau izsniegta ceturtdaļa trešo valstu pārvadājumu veikšanai derīgo atļauju. Autotransporta direkcija prognozē, ka tās varētu beigties martā.
Saskaņā ar minēto pavēli, ja tiek vestas preces, kuru izcelsme ir trešās valstis, bet pārvadājums sākts Latvijā, transportlīdzekļa vadītājam tiek pieprasīta virkne dokumentu, kas nav saistīti ar kravu, bet preci, piemēram, tās izcelsmes sertifikāts un rēķins par preci. Minēto dokumentu pieprasīšana ir pretrunā ar divpusējo nolīgumu par starptautiskajiem autopārvadājumiem un starptautisko likumdošanu. Ja pārvadātājam nav visu prasīto dokumentu, Krievijas kontrolējošās institūcijas sastāda administratīvo protokolu un piemēro naudas sodu 100 000 rubļu (ap 1200 eiro) apmērā, kā arī pieprasa atļauju, kas derīga trešo valstu pārvadājumiem. Autotransporta direkcija apkopo informāciju par šādiem gadījumiem, lai vērstos Krievijas atbildīgajās institūcijās ar lūgumu sniegt skaidrojumu.
Ņemot vērā pavēles nosacījumus, Latvija nosūtījusi Krievijai atzīto muitas noliktavu sarakstu. Kaut arī sarakstā minētās noliktavas atbilst visām ES prasībām, Krievijas atbildīgās institūcijas izvirzījušas prasības, ka tās var būt tikai valsts struktūras, kurās atrodas muitas pārstāvji. Patlaban turpinās darbs pie šā jautājuma precizēšanas.
Lai risinātu radušos situāciju un apspriestu jautājumu par divpusējā nolīguma izpildi, Latvija šā gada pirmajā ceturksnī plāno rosināt Latvijas un Krievijas kopējās komisijas sēdi.
Zane Plone, VSIA «Autotransporta direkcija»
