Vienošanās par jumta līgumu un kvotu sadale ir svarīgākie, taču ne vienīgie pašlaik risināmie jautājumi, kas Latvijas cukura nozarē iesaistītajām pusēm neļauj ieslīgt garlaicībā.
Vienošanās par jumta līgumu un kvotu sadale ir svarīgākie, taču ne vienīgie pašlaik risināmie jautājumi, kas Latvijas cukura nozarē iesaistītajām pusēm neļauj ieslīgt garlaicībā.
Cukurbiešu audzētājus apvieno divas organizācijas – LCAA un LRCAA. Turklāt pirmajai pārmet JCF interešu lobēšanu, bet otrai – LCF ietekmi.
Kam taisnība – lems tiesa
Abas organizācijas 2003. gadā ar mērķi aizstāvēt cukurbiešu audzētāju intereses izveidojās teju vai vienlaicīgi. LCAA valdes priekšsēdētājs U.Caune pauž savu viedokli, ka LRCAA patiesībā izveidojusi LCF, taču priecē tas, ka Liepājas fabrikas ietekme uz apvienību ir mazinājusies un šogad cukurbiešu audzētāji, arī būdami divās organizācijās, spējuši rast kopīgu valodu.
LCAA ir 215 biedru, kas piegādā 72 procentus jeb 330 000 tonnu no kopējā cukurbiešu apjoma. JCF biešu piegādātāju vidū – 90 procentu, bet LCF – 42 procenti ir LCAA biedri.
JCF valdes priekšsēdētājs J.Blumbergs vērtē, ka sadarbība ar cukurbiešu piegādātājiem pēdējā laikā uzlabojusies. Lai gan desmit mūsu reģiona zemnieku un lauksaimniecības uzņēmumu ar Zemgales Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes jurista atbalstu februāra sākumā Zemgales apgabaltiesā iesnieguši prasību par 32 339,99 latu parāda piedziņu no JCF par 2002. gadā nodotajām cukurbietēm. Lietas izskatīšana paredzēta 19. aprīlī. Šo desmit zemnieku vidū ir arī U.Caune. Viņš šai sakarā no komentāriem atsakās, vien piebilst: “Ja vienam liekas tā, bet otram – citādi, tiesa nolems, kam taisnība. Dzīvojam tiesiskā valstī.”
Februārī LETA informēja, ka strīds starp cukurfabriku un biešu audzētājiem radies par saldo sakņu cenu, jo līgumā noteikta viena, bet cukurfabrika samaksājusi citu. J.Blumbergs uzsver, ka viņam nav zināms, ka JCF būtu parādā. Fabrikas finanšu direktors valdes priekšsēdētāja vietnieks Māris Freifalts piebilst, ka tā prasība, ko cukurbiešu audzētāji izvirza, ir pilnībā nepamatota.
Ieguldīs divus miljonus
Skats uz šā gada sezonu gan cukurbiešu audzētājiem, gan pārstrādātājiem ir vairāk vai mazāk optimistisks. “Jau pērn biešu iepirkuma cena no 18,80 latiem pakāpās līdz 30 latiem. No malas tas izskatās liels lēciens, taču pie jaunās cenas saņemam ļoti minimālas piemaksas, kas iepriekš bija pat kādi seši septiņi lati par tonnu. Bet 2004. gada sezona ir beigusies. Kaut kāda peļņa ir abām pusēm, tas parāda, ka ar tādiem nosacījumiem visi nozarē iesaistītie var strādāt,” rezumē U.Caune.
Abas fabrikas ir apņēmības pilnas strādāt un jau tuvākajā laikā sāks slēgt līgumus ar cukurbiešu piegādātājiem. LCF ģenerāldirektore V.Zabe klāsta, ka Liepājas ražotnes 2005. gada plānos ietilpst fabrikas sakārtošana cukurbiešu pārstrādes sezonai ar mērķi nodrošināt stabilu diennakts jaudu un labas kvalitātes cukuru. Paredzēti arī daži tehnoloģiski uzlabojumi, taču ievērojamas investīcijas netiek plānotas sakarā ar neskaidrībām par cukura rūpniecības nākotni ES pārmaiņu kontekstā.
Savukārt JCF uzlabos cukurbiešu pieņemšanas kārtību un samazinās izkraušanas laiku, kā arī palielinās pārstrādes jaudu, modernizējot ražotni un ieguldot tajā līdz pat diviem miljoniem latu. M.Freifalts precizē – ņemot vērā to, ka arvien vairāk zemnieku izmanto pašizgāzējautomašīnas, fabrikai jānodrošina pēc iespējas ērtāka biešu izkraušana no šāda tipa spēkratiem. “Noteikti turpināsim pērn iesākto – katru dienu par piegādātajām cukurbietēm informēsim zemniekus pa mobilo tālruni ar īsziņu. Tā ērtāk visu kontrolēt. Ir iecere informēt arī internetā. Vispirms gan veiksim aptauju, cik piegādātājiem tas pieejams. Ir daudzas lietas, it kā sīkumi, kas lielā mērā atvieglotu darbu,” teic M.Freifelts. JCF valdes priekšsēdētājs vien piebilst, ka tiek runāts par lietām, kas palīdzēs operatīvi strādāt, un “mēs no savas puses darām visu, lai ražotne būtu konkurētspējīgāka”.
ES cukura reformas gaidās
U.Caune domā, ka reformas jautājums varētu atkal aktualizēties gada beigās. “Par to runāt pagaidām ir pāragri, jo pašlaik vēl nav gatava reformas modeļa. Pagājušā gada variantu neapstiprināja. Viens no iemesliem, kāpēc to atlika, – jauno dalībvalstu cukurbiešu audzētāju un noteikti arī fabriku spiediens uz kopējo komisiju. Patīkami, ka neesam vieni,” teic LCAA valdes priekšsēdētājs. Viņš skaidro, ka grūti prognozēt, kas notiks visā kopienā plānotās cukura tirgus reformas rezultātā, taču skaidrs ir viens – sliktāk būs abām pusēm, gan cukurbiešu ražotājiem, gan pārstrādātājiem. Savukārt iegūs patērētāji, jo reformas mērķis ir panākt, lai cukurs kļūtu lētāks.
Svarīgākie jaunievedumi apstiprinātas cukura reformas gadījumā būtu ievērojams biešu cenas samazinājums un kvotu pārvietošana starp valstīm. Cukura politikā ļoti svarīgi ir katrai valstij aizstāvēt savas nacionālās intereses, tiesa, nespēja vienoties valsts iekšienē par būtiskiem jautājumiem nozarē ne par ko labu neliecina, tas var nelabvēlīgi ietekmēt situāciju Latvijā.
