«Ziņas» jau rakstīja, ka maksātnespējīgās akciju sabiedrības RAF kreditoru sapulce pārcelta uz decembri.
«Ziņas» jau rakstīja, ka maksātnespējīgās akciju sabiedrības RAF kreditoru sapulce pārcelta uz decembri. Tas noticis administratora pilnvarotās personas pēkšņās nomaiņas sakarā – vienu dienu pirms izsludinātās kreditoru sapulces Privatizācijas aģentūra sakarā ar līdzšinējā RAF administratora Valda Bernāna pazušanu viņa vietā par administratoru apstiprinājusi kolēģi, licencētu juristu Andi Raudiņu no tā paša konsultāciju centra «Kollēģija». Līdztekus administratora nomaiņai V. Bernāna kā administratora no 24. oktobra pieņemtie lēmumi tiks atzīti par spēkā neesošiem.
Protams, ir loģiski, ka jaunieceltajam administratoram tik īsā laikā iepazīties ar dokumentiem un reālo situāciju nebija iespējams, kaut arī A. Raudiņš savulaik administrēšanas procesā palīdzējis V. Bernānam. Tāpēc trešdien kreditoriem sniegtais pārskats bija nepilnīgs, ar ko pēdējie nebija mierā un nolēma kreditoru sanāksmi pārtraukt, pārceļot uz 1. decembri. Kreditori septiņu cilvēku sastāvā ievēlēja kreditoru komiteju, kurā pārstāvēta RAF arodbiedrība, Jelgavas cukurfabrika, Rīgas Komercbanka, Valsts ieņēmumu dienests, sociālās apdrošināšanas pārvalde, kā arī Zavolžjes motoru rūpnīca un GAZ rūpnīcas filiāle Novgorodā. Par komitejas priekšsēdētāju ievēlēts RAF arodkomitejas priekšsēdētājs Viktors Kausiņš, par vietniekiem – cukurfabrikas ekonomikas direktors Aleksandrs Juškins un Zavolžjes rūpnīcas interešu pārstāvis Latvijā, jurists no Daugavpils Sergejs Agafonovs. Kreditoru komitejas vadošajām personām, kā «Ziņām» teica V. Kausiņš, pamatojoties uz likumdošanu uzņēmuma maksātnespējas sakarā, uzdots pastāvīgi kontrolēt kreditoru interešu ievērošanu maksātnespējas procesa gaitā. Ieskicēti arī tuvākajā laikā veicamie uzdevumi. Pirmkārt, izskatīt administratora nodarbināto štatu sarakstu, jo klātesošie kreditori izteikuši šaubas, vai nodarbināt 113 cilvēku nav pārāk daudz. Otrkārt, joprojām nav skaidrības par G-24 kredīta nodrošinājumu, kura apkalpošanu Finansu ministrija nodevusi «Parex» bankai un kas garantēts, ieķīlājot RAF īpašumu. Šā jautājuma peripetijās iedziļināsies S. Agafonovs. Kreditoru padome pievērsīsies arī iepriekšējā administratora noslēgtajam līgumam par mikroautobusu rezerves daļu izgatavošanu. Līguma realizācija nav sākta. Pagaidām, kā teica V. Kausiņš, turpinās izdevumu un ienākumu aprēķini, taču tas katrā ziņā esot izdevīgi. Rezerves daļu pasūtījums tikšot izpildīts tikai pēc priekšapmaksas, un tādējādi, iespējams, varētu apmaksāt administratora štata vienības un arī nomaksāt sociālo nodokli deviņu mēnešu apmērā par tiem darbiniekiem, kas tiks atbrīvoti.
Taču pats galvenais – līdz kreditoru sapulces turpinājumam vajadzīgs konkrēts RAF sanācijas plāns, kura līdzšinējā maksātnespējas procesa gaitā tā arī nav. V. Kausiņš izteica izbrīnu, ka uz kreditoru sapulci nebija ieradies neviens somu firmas «Detroit Group» pārstāvis. Tajā firmai bijis jāiesniedz jauns RAF sanācijas plāns, jo iepriekšējo firma atsaukusi. Citādi «Detroit Group» tālāk par solījumiem sākotnēji nodarbināt 300 strādājošo un nomāt daļu ražošanas korpusu neesot tikusi. Šā iemesla dēļ pārtraukts telpu nomas līgums. Pirms nedēļām trim tās pārstāvji darījuši zināmu, ka izstrādā jaunu sanācijas plānu un nolēmuši doties uz pārrunām ar kreditoriem no Krievijas. GAZ rūpnīcas filiāles pārstāvji apstiprinājuši, ka viņu ražotnē «Detroit Group» darbinieki bijuši, bet tas arī viss. RAF kreditori, Krievijas rūpnīcu pārstāvjus ieskaitot, kā uzsvēra V. Kausiņš, neesot ieinteresēti akciju sabiedrības bankrotā, taču jābūt konkrētam sanācijas plānam. Ja līdz decembrim tāda nebūs, pilnīgi iespējama bankrota procedūras uzsākšana.
Līdzšinējā maksātnespējas procesa gaitā no darba atbrīvoti vai paši aizgājuši aptuveni 150 cilvēku. Par viņiem attiecīgajā apjomā nomaksāts sociālais nodoklis, lai ļaudis varētu saņemt bezdarbnieka pabalstu. Administratora nodarbinātos cilvēkus ieskaitot, maksātnespējīgajā uzņēmumā šobrīd kā darbinieki skaitās aptuveni 880 cilvēku. V. Kausiņš nepiekrita Privatizācijas aģentūras kuratora Raita Kitnera «Dienā» izteiktajam viedoklim, ka arodbiedrība, neļaujot samazināt darbinieku skaitu, strādājošo stāvokli tikai pasliktina un apgrūtina iespējas iekārtoties citā darbā. Arodbiedrība līdzšinējā administratora projektam atbrīvot 500 strādājošo nav piekritusi sociālā nodokļa nemaksāšanas dēļ. Ja tiktu nodrošinātas garantijas, ka atbrīvotie saņems bezdarbnieka pabalstu, uzturēt rūpnīcā cilvēkus, kam algu tikai uzskaita, nebūtu nozīmes.
