Kaut arī tiesa uzlikusi arestu, bankrotējušās akciju sabiedrības RAF vērtīgāko īpašumu – demontētās mašīnbūves preses – vakar tika krautas uz treileriem, lai izvestu no rūpnīcas.
Kaut arī tiesa uzlikusi arestu, bankrotējušās akciju sabiedrības RAF vērtīgāko īpašumu – demontētās mašīnbūves preses – vakar tika krautas uz treileriem, lai izvestu no rūpnīcas.
Pēc desmitiem no rīta rīdzinieka Andreja Čepjolkina uzdevumā uzņēmuma teritorijā ieradies uzņēmuma «Latvijas tilti» 65 tonnu pacēlājs, lai demontētās preses uzkrautu uz treilera un vestu ārā. Vedēji lietoja arī uzņēmuma «Montāžnieks A» tehniku. Kopā ar A.Čepjolkina pārstāvjiem RAF teritorijā bija ieradies Jelgavas Tiesu izpildītāju kantora vadītājs Artis Vildavs, tiesu izpildītājs Juris Strazds un Mārtiņš Švarcbahs, kas parakstījis izpildrakstu, ka preses nododamas glabāšanā A.Čepjolkinam, lai gan viņš ir zaudētājs 13. novembra Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas procesā. Tiesu izpildītāji viņam devuši tiesības izvēlēties prešu glabāšanas vietu. Rīta pusē, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību, RAF teritorijā bijis arī iecirkņa inspektors Valērijs Mitins, kuru sūtījis Jelgavas Policijas pārvaldes Kārtības policijas priekšnieks Zigmunds Jēgers.
Firmas «Baltiva» RAF tehnoloģiskā parka pārvaldnieks Oskars Iesalnieks norāda, ka viņam kā objekta īpašnieka pārstāvim nav tiesību nepieļaut prešu izvešanu, ja uzrādīts jauns izpildraksts, kas atceļ Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu par prešu apķīlājumu.
Tiesa, izpildraksts pārvaldniekam nodots negribīgi, pārstāvji vēlējušies to tikai uzrādīt.
A.Čepjolkina pārstāvji Aleksandrs Šalupa, Oļegs Popovs un citi no «Ziņu» jautājumiem izvairījās bēgot. Viņi rīkojoties saimnieka uzdevumā un neko nekomentēšot. Vienīgi Andris Purmalis norādīja, ka preses pārvedīšot uz citu vietu, jo RAF teritorijā neesot pietiekami droši. Katrā ziņā iekārtas no Latvijas ārā netikšot vestas, kamēr nebūšot atrisinātas visas juridiskās neskaidrības.
Uz jautājumu, kurp preses aizved, «Ziņas» atbildi nesaņēma. Pēc neoficiālām ziņām, treileri devušies uz kādreizējā agroķīmijas uzņēmuma teritoriju, kur gaidījušas septiņas dzelzceļa platformas. Tātad diezin vai ir taisnība, ka preses tuvākajā laikā no Latvijas neizvedīs.
Maksātnespējīgās firmas «Pikso» direktore Tatjana Krištapjonoka, kas kā privātpersona apstrīdēja A.Čepjolkina tiesības uz presēm, vakar atkal vērsusies tiesā, lai tā atceltu Jelgavas tiesu izpildītāju kantora izdoto izpildrakstu un novērstu iekārtu izvešanu. Līdz redakcijas slēgšanai «Ziņu» rīcībā nebija informācijas par rezultātiem. A.Čepjolkina vīri līdz pulksten 16 bija izveduši vienu treileru, bet izvest otro traucējuši nezināmu personu aizslēgtie vārti.
RAF administratorei Lidijai Skreijai un Finansu ministrijai prešu turpmākais liktenis acīmredzot ir vienaldzīgs. Ministrija pārsūdzējusi Zemgales apgabaltiesas Aizkraukles sesijas lēmumu un turpinās cīnīties par nodrošinātā kreditora statusa saglabāšanu sev, taču nav iejaukusies prešu izvešanā. Bet, tieši pamatojoties uz Finansu ministrijas pārsūdzību, juridiski vairs nav spēkā arī kreditoru sapulces izstrādātā vienošanās ar A.Čepjolkinu un līdz ar to A.Čepjolkins vairs nav uzskatāms par prešu īpašnieku. Ar RAF administratori «Ziņām» sazināties neizdevās, bet ministrijas preses dienests atzina, ka ministrijai nav vienaldzīgs RAF iekārtu liktenis. Kad avīze bija sagatavota iespiešanai, FM informēja, ka sagatavota vēstule Iekšlietu ministrijai, Tieslietu ministrijai un Ģenerālprokuratūrai.
