“Es garām savai mājai eju mazliet atstatu. Balkoni nav droši, sazin kad var kaut kas uzkrist uz galvas,” noraizējies “Ziņām” saka Nikolajs, viens no Loka maģistrāles 23 deviņstāvu mājas dzīvokļu īpašniekiem. Viņu satrauc 21. maija pēcpusdienā notikušais. Proti, šajā dienā no kāda Loka maģistrāles 23. nama sestā stāva balkona vējā tika norauta margu konstrukcija. Laimīgā kārtā tā palika karājoties gaisā un negadījumā neviens necieta. Turpat zem šī balkona daudziem iedzīvotājiem ved ikdienas ceļš uz tuvējo pārtikas veikalu. Caur māju pagalmiem iet arī bērnu skolas ceļš uz 6. vidusskolu.
Arī citi balkoni nav labāki
Nikolajs nešaubās, ka 48 gadu pastāvēšanas laikā māja ir nolietojusies. Viņš sūrojas, ka dzīvokļu īpašnieki nav varējuši vienoties, lai veiktu ēkas renovāciju. Nikolajs atceras, ka pirms diviem gadiem vai senāk mājas balkonu stāvoklis tika novērtēts. Taču nama ziemeļu puse, kur vējā atdalījās balkona konstrukcija, ir vairāk pakļauta laika zobam. “Daudziem dzīvokļiem īpašnieki ir mainījušies, daudzos dzīvo īrnieki,” skeptisks par iemītnieku spējām vienoties renovācijas projektam ir Nikolajs un piebilst, ka nekur bijušajā RAF rajonā nav renovētu ēku un arī kaimiņos deviņstāvu mājā Vecajā ceļā 32 ir balkons ar nolauztiem norobežojumiem.
21. maijā pulksten piecos vakarā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā tika saņemts zvans par bīstami bojāto balkona konstrukciju. Glābēji ar pacēlāju nokļuva bojājuma vietā un bojātās metāla konstrukcijas noņēma. Pie reizes tika demontēta vēl viena konstrukcija, kas arī varēja apdraudēt apkārtējos. Tādējādi balkons ir palicis bez jelkādiem norobežojumiem.
Loka maģistrāles 23. nama apsaimniekotājs SIA “Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” (JNĪP) jau apmēram pirms gada atzinis, ka liela daļa māju balkonu kļuvusi bīstama ekspluatācijai. JNĪP iesaka dzīvokļu īpašniekiem nekavēties ar nepieciešamajiem balkonu un lodžiju remontdarbiem un parūpēties par to tehnisko stāvokli, pirms situācija kļūst bīstama. Lai tas notiktu, nepieciešams veikt konstrukciju tehnisko apsekošanu. Savlaicīgi veicot nepieciešamos remontdarbus, iespējams ietaupīt līdzekļus, kā arī uzlabot mājas stāvokli un nodrošināt iedzīvotāju drošību.
“Nereti arī iedzīvotāji paši veicina balkona tehniskā stāvokļa pasliktināšanos. Atgādinām, ka uz balkoniem un lodžijām aizliegts novietot smagus priekšmetus un to dzelzsbetona pamatnes nedrīkst apklāt ar materiālu, kas veicina mitruma uzkrāšanos. Kā arī aizliegts turēt uz tiem jebkādus priekšmetus, kas aizkavē ūdens novadi, piemēram, puķu kastes. Tā tiek bojāta balkona konstrukcija un veidojas metāla daļu korozija,” uzsver JNĪP. “Ziņas”, apskatot Loka maģistrāles 23. nama balkonus, gan nemanīja, ka uz tiem būtu novietoti jelkādi priekšmeti.
Būvvalde gatavo atzinumu
Jelgavas pašvaldības pārstāve Egita Veinberga informē, ka ar būvinspekciju tiks pārrunātas tālākās darbības.
“Ja saņemts signāls par defektiem ēkā, būvvalde vizuāli novērtē objektu un sagatavo atzinumu. Būvvalde var uzdot veikt būves, tās daļas vai iebūvēto būvizstrādājumu tehnisko izpēti, iesniedzot būves tehniskās apsekošanas atzinumu. Tehnisko apsekošanu veic sertificēts speciālists – būvinženieris. Atzinums vai lēmums pirmkārt tiks nosūtīts ēkas apsaimniekotājam, kam būtu jāorganizē ēkas tehniskā apsekošana,” paskaidro pašvaldībā.
Vēl tiek piebilsts, ka būves tehnisko novērtējumu būvvalde veic, ja mājai ir pagājis kalpošanas ilgums. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem 48 gadus vecajam dzelzsbetona paneļu namam Loka maģistrālē 23 vidējais kalpošanas laiks ir piecdesmit gadu.
Studentu kopmītnēm balkoni demontēti
Būvinženieris jelgavnieks Nauris Asarītis teic, ka bojātie balkoni bīstami apdraud ne tikai cilvēkus, bet arī pašu mājas konstrukciju. “Balkons jau mājai nav pielīmēts, ja tas atlūst, tiek bojāta arī mājas siena,” uzsver N.Asarītis. Viņaprāt, ja dzīvokļu īpašnieki un nama apsaimniekotājs laikus nerīkojas, lai uzturētu ēku drošu, pašvaldībai ir jārīkojas piespiedu kārtā. Viņš pieļauj domu, ka mājās, kur dzīvokļu īpašnieki nav pietiekami maksātspējīgi, lai uzturētu kārtībā balkonus, tie varētu būt jānojauc. Savukārt pensionētais būvinženieris Valdis Āboliņš uzsver, ka jāņem vērā padomju laika nostādnes, kā lielpaneļu ēkas Pārlielupē un daudzviet citur tika celtas. Tolaik Latvijā iebrauca daudz cilvēku, kuriem nebija, kur dzīvot, un to ātri vajadzēja atrisināt. Viņš atceras, ka pēc tā laika valsts standartiem lielpaneļu bloku mājām vajadzēja kalpot vien 25 gadus. “Protams, pareizi uzturot un kopjot, tās var kalpot krietni ilgāk, taču celtnieku dotais garantijas laiks tām ir beidzies,” teic V.Āboliņš. Viņš piebilst, ka LLU daudzviet studentu kopmītnēs balkoni ir demontēti.
