«Man ragu nav, bet kur tos liek?» kādā lauku saimniecībā iebraukušajiem interesentiem jautājusi mājas saimniece. Saņemta atbilde – mēbelēm. Sludinājumi par ragu pirkšanu un pastiprināta interese par tiem lauku mājās pēdējā laikā novērota salīdzinoši bieži. Kā uzzinājām Latvijas Mednieku savienībā (LMS), meža dzīvnieku ragiem austrumvalstīs ir plašs izmantošanas spektrs, tos par augstām cenām pārpērk no Eiropas. «Šo biznesu Latvijā var salīdzināt ar metāllūžņu bumu, kāds valdīja pirms kāda laika. Diemžēl šis uzņēmējdarbības veids saistās arī ar negatīviem akcentiem un sekām,» saka LMS valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis.
Aicina nebūt lētticīgiem
Paši mednieki sava medījuma ragus parasti novāra, balina, piestiprina pie koka dēlīša, pieliek klāt medaljonu un tur par piemiņu savās mājās vai kolektīva mednieku namiņā. «Tā ir pēdējā goda izrādīšana medījumam. Mednieks parasti lepojas tikai ar savām trofejām, cita trofejas pie sienas viņš liks ļoti reti, ja vien kādi ragi nav mantoti no iepriekšējām paaudzēm. Ragi ir apliecinājums medību līmenim. Ja ir labas un spēcīgas trofejas, tas liecina, ka mežā ir veselīgi dzīvnieki. Tas tad ir arī mednieku nopelns. Bet, ja trofejās ir švaki ragi, tad kaut kas ir darīts nepareizi,» saka J.Baumanis.
Mednieku savienības vadītājs arī uzsver, ka medību trofeju tirgus neesot īpaši izteikts. «Trofeja, jo īpaši ragi, ir svarīga pašam medniekam. Biežāk no medniekiem tālāk tiek pārdotas dzīvnieku ādas, kas pēc tam nonāk biržā, kur tās pērk uzņēmumi kažokādu vestēm, cimdiem, cepurēm.» Taču pēdējā gada laikā gan par medību trofejām, gan par parastiem ragiem tiek izrādīta pastiprināta interese – uzpircēji vēlas tos dabūt lielos apjomos, liek sludinājumus laikrakstos un portālos, pie ziņojumu dēļiem, kā arī ar mašīnām brauc pa sētām, prasīdami par tiem. «Tie ir gan vietējie latvieši, bet pārsvarā lietuvieši,» zina teikt J.Baumanis.
Pirkšanas un pārdošanas process nenotiek tik vienkārši, jo uzpircējs grib nopirkt izdevīgi, par zemāku cenu, bet īpašnieks grib gūt lielāku peļņu. Šā iemesla dēļ esot arī tādi, kuri pirkšanā izmanto negodīgas metodes. Tādēļ trofejas un vienkārši saglabātās meža dzīvnieku galvas rotas ir apdraudētas gan mednieku namiņos, gan jebkura cilvēka īpašumā, kur tādi ir glabāšanā. «Nav jau slikta lieta, ja cilvēks mežā salasa sēnes un ogas un pēc tam tās pārdod, lai dabūtu kādu papildu naudiņu. Tāpat arī ragus var mežā atrast un pārdot – tas jau nav nekas slikts. Negribu būt nekorekts pret visiem uzpircējiem vai viņu starpniekiem, jo visi nav negodīgi, bet nedomāju, ka tā būtu tikai sakritība, jo no mājām ragi tiek pat zagti! Ir bijuši gadījumi, kad uz kādām mājām aizbrauc interesenti, apskatās ragus, bet īpašnieks tos nevēlas pārdot vai nu principa pēc, vai nevarot vienoties par izdevīgāko cenu. Pēc neilga laika – māja apzagta un ragi pazuduši! Konkrēti gadījumi bijuši Ugālē un Saldū. Diemžēl šie un citi laupīšanas gadījumi šo biznesu padara netīru,» saka Mednieku savienības vadītājs.
Viņš stāsta: «Esam domājuši, kā ar šīm ēnas pusēm cīnīties, un nonākuši pie secinājuma, ka vienīgais, ko varam darīt, ir brīdināt cilvēkus nebūt lētticīgiem un nerādīt, nestāstīt visu, kas ir mājās. Ja arī ir kādi ragi, drošāk tos glabāt šķūnītī, kur tā skāde varētu būt mazāka salīdzinājumā ar to, ka var uzlauzt māju. Medību trofeju īpašniekiem savas mājas tagad ir jāsargā.»
Ja arī cilvēkam rodoties vēlme meža dzīvnieku kroņus pārdot, labāk esot satikties citā vietā, nevis uzņemt uzpircējus savās mājās.
No suvenīriem līdz medicīnai
«Latvijā savāktie un no iedzīvotājiem nopirktie ragi faktiski tiek ar starpniekiem nogādāti uz Eiropu, īpaši uz Ungāriju un citām valstīm, kur ir izteikts briežu audzēšanas bizness. Tur visi uzpirktie ragi tiek savākti vienkopus un pārdoti tālāk, visbiežāk jau uz Ķīnu,» zina J.Baumanis. Šajā valstī brieža ragus izmantojot tradicionālajā medicīnā, kur tie tiek saberzti pulverī, kas tiek uzskatīts par brīnumlīdzekli. Labi saglabājušies ragi tiekot sazāģēti gabalos un izmantoti dažādu suvenīru, mēbeļu un lustru ražošanā, interjera priekšmetu, drēbju pakaramo gatavošanā. «Daļa šādu ražojumu ir redzami mednieku mājās,» min LMS pārstāvis. No mazāka izmēra ragiem tiek gatavoti medību nažu spali, rokturi un pogas. «Tāpat 10–15 centimetru garus ragu gabalus var nopirkt kā graužamos suņiem. Tie ir lielisks līdzeklis mīluļu zobu attīrīšanai no zobakmens. Samaltus tos jauc kaulu miltos, kur izmanto mājdzīvnieku barības ražošanā,» vēl praktiskos izmantošanas veidus nosauc speciālists.
«Latvijā ir viens neliels uzņēmums, bet Lietuvā salīdzinoši izplatīts bizness, kur izmanto ragus, ir piekariņu, suvenīra pogu, dakšiņu un nažu izgatavošanā. Taču tie ir nelieli apjomi, tikai daži kilogrami pa gadu, kas nepieciešami šādā ražošanā, salīdzinājumā ar to, kādos apjomos ragus pieprasa Ķīnā!» uzsver J.Baumanis.
Cena atkarīga no apjoma
«Man ir zināms, ka cena, ko uzpircēji piedāvā ragu īpašniekiem, ir no pieciem līdz desmit eiro par kilogramu, ja ragu apjoms ir mazs. Jo lielāks apjoms, jo augstāka cena, kas var sasniegt 20 eiro par kilogramu. Bet vienmēr labākajā gadījumā tie ir tikai kādi 30 procenti no tā, ko nopelnīs uzpircējs par kilogramu, esot kā starpnieks starp lielo uzpircēju. Viņiem peļņa ir ievērojama. Vidēji brieža ragi sver sešus līdz septiņus kilogramus; ja viņi dabūs četrus līdz piecus šādus ragus, tad pārsimts eiro viņiem kabatā,» biznesa shēmu apraksta J.Baumanis.
Arī tad, ja ragi iegūti no trofejas, uzpircēji tos, pēc LMS vadītāja domām, diezgan apgāna. «Reizēm liekas, ka dažam labam pilnīgi nekas nav svēts. Cilvēks pārdevis vai uzpircējs jebkādā citādā veidā dabūjis trofeju ar visu galvaskausu. Uzpircējam līdzi zāģis, un nozāģē ragus no tā nost. Tā ir apgānīšana! Tas manā uztverē ir tas pats, kas nozagt no baznīcas zvanu un nodot to metāllūžņos!» par rīcību sašutis ir pieredzējušais mednieks.
J.Baumanis arī informē, ka briežu audzētāji papildus piedāvājumam tūristiem apskatīt dzīvniekus, kā arī gaļas ieguvei pārdod ragus kā blakusproduktu, kārtojot šīs lietas ar biedrības «Bioloģisko lauksaimnieku un savvaļas dzīvnieku audzēšanas asociācija» starpniecību. «Eiropā cena ir kritusies. Briežu dārzi apvienojušies kooperatīvā, kas nodarbojas arī ar ragu realizāciju un pārdošanu. Taču zemās cenas dēļ visa darbība šajā jomā ir apstājusies,» teic biedrības vadītājs Dainis Paeglītis. «Nodotais ragu daudzums uzpircējiem un starpniekiem lielākoties no Spānijas un Slovākijas bija atkarīgs no briežu dārzu saimniecību lieluma. Latvijā kopā pa visām saimniecībām ir 14 tūkstoši briežu, ieskaitot briežu mātes,» tā D.Paeglītis.
