Eksperimentējam, kā Lieldienu olu groziņu padarīt krāsaināku?
Lieldienas nav iedomājamas bez krāsotām olām gluži kā Ziemassvētki – bez skaisti rotātas eglītes. Lai gan daudzās mājās, sargājot dabu, no eglītēm sāk atteikties, par atteikšanos no olām un to krāsošanas Lieldienās nekas šobrīd nav dzirdēts.
Mūsdienās olas krāso dažādi. Joprojām klasika ir sīpolu mizas – skaistus rakstus veidojot, tām apkārt liek dabas materiālus, piemēram, sniegpulkstenīšu ziedus, lapiņas, rīsus vai ko citu. Var krāsot ar ķīmiskām speciālām krāsām, kas nopērkamas veikalos, var līmēt uzlīmes, bet var meklēt krāsvielas dabā, garšvielu plauktiņā vai pagrabā. Līdz šim biju klasikas piekritēja – mūsmājās olas krāsoja sīpolu mizās, tādēļ šogad ļāvos mazam eksperimentam, kā Lieldienu olu groziņu padarīt daudz krāsaināku.
Idejas, kā krāsot un ko izmantot, smēlos neskaitāmos ieteikumos interneta dzīlēs, uzklausīju arī tuvinieku padomus. Krāsošanai izmantoju baltas vistu olas, ko pirms krāsošanas paturēju istabas temperatūrā un nomazgāju ar ziepjūdeni, tā attīrot no netīrumiem un taukvielām, lai krāsa labāk pieķertos. Jāatzīst, ne viss izdevās, kā solīts ieteikumos, taču kāda krāsošanas metode noteikti kļuva man par vistīkamāko. Kura tā ir? Lasi aprakstus pie foto un uzzināsi!
PUĶES. Saplūc ziediņus, liek marlītē kopā ar olu, aptin un vāra. Izņemot no katliņa, uzreiz sainīti neatvēru, atstāju uz divām stundām. Rezultātā ieguvu olu ar patiesi skaistu rakstu. Tā kā biju atstājusi arī kātiņus, ola iekrāsojās ne tikai zila, bet arī zaļa. Viegls un skaists krāsošanas veids. Vienīgi zilo puķīšu nedaudz žēl, jo ziediņu vajag daudz – vienai olai lielu sauju.
TĒJA. Mitru olu bagātīgi apviļā kumelītēs, ietin marlē. Liek vārīties katliņā, vēl ieberot kumelītes. Uzreiz no katliņa neizņem, patur kādu brīdi (es – divas stundas), lai krāsa ievilktos. Ola nokrāsojās gaiši dzeltena. Jāatzīst, dzeltenais krāsojums ir tik niecīgs, ka labāk kumelītes atstāt siltai tējai vēsos vakaros.
EGĻU ZARI. Sagriež egļu zarus, novāra. Egļu zaru novārījums iekrāsojas skaisti zaļā krāsā, kas deva cerības, ka arī ola nokrāsosies zaļa, diemžēl rezultāts izpalika. Ola pavisam nedaudz iekrāsojās bēša. Krāsojums tik minimāls, ka nav ieguldītā laika un pūļu vērts.
NEVEIKSME. Lasīju ļoti daudz slavinošu rakstu, ka skaistiem rakstiem olas var nokrāsot, ietinot tās šlipsē. Darīju, kā teikts – olu cieši ietinu zīda šlipsē, uz litru ūdens pielēju trīs ēdamkarotes etiķa, vārīju 15 minūtes, pēc tam 20 minūtes vēl paturēju turpat katliņā ar ūdeni. Lielām cerībām vēru vaļā sainīti… vilšanās. Ola pilnīgi balta bez jebkāda zīmējuma. Var jau būt, ka šlipse nebija īstā.
KOPĀ. Sīki sagriež sīpolu mizas un mitru olu apviļā tajās. Ietin marlē. Liek katliņā ar ūdeni, kam klāt piepilināts briljantzaļais šķidrums jeb “zeļonka” (apmēram tējkarote uz litru). Vāra 15 minūtes. Rezultāts – olas ar marmora rakstu.
SARKANAIS KĀPOSTS. Šis bija mans lielākais izaicinājums, ko noteikti vēlējos izmēģināt. Diemžēl sarkanā kāposta veikalu plauktos nebija, tādēļ eksperiments gandrīz neizdevās. Paldies par glābiņu zemnieku saimniecībai, kam sarkanais kāposts bija! Kāpostu sagriež strēmelēs un liek vārīties. Novārījumu atdzesē. Kad atdzisis, liek vārīties olas 15 minūtes. Liels bija mans pārsteigums, kad no kaktiņa izņēmu pilnīgi baltu olu. Gribējās jau šo krāsošanas veidu ierindot starp neveiksmēm, bet izlēmu olu kāpostu novārījumā atstāt uz vairākām stundām (apmēram 15). Jā, ir – zils!
UPENES. Dabīgas krāsvielas var meklēt pagrabā ievārījumu burciņās vai sulas pudelēs. Rozā un violetas olas nokrāsojoties aroniju sulā. Tā kā manā pagrabā aroniju sulas krājumi jau beigušies, nolēmu pamēģināt ar upeņu ievārījumu. Olas vāra 15 minūtes ūdenī, taču ar pievienotu ievārījumu. Cik daudz? Cik nav žēl! Ola nokrāsojas bordo krāsā. Ja gribas intensīvāku krāsu, var dažas stundas paturēt šķidrumā. Es paturēju trīs stundas un ola ieguvu piesātinātu bordo krāsu.
SĪPOLU MIZAS. Klasiski olas vāra sīpolu mizās, kas dod tumši brūnu krāsu. Bet vai sarkanā sīpola mizas dod sarkanu krāsu? Izrādās, nē. Olas nokrāsojas gaiši brūnas vai oranži dzeltenas. Interneta dzīles solīja lillā nokrāsu, bet man tāda neizdevās, lai gan mizas nežēloju un liku daudz.
KURKUMA. Olas vāra 15 minūtes ūdenī, kam pievienotas divas ēdamkarotes kurkumas (uz litru ūdens) un ēdamkarote etiķa. Noteiktajam laikam beidzoties, olu vēl var kādu brīdi paturēt kurkumas šķidrumā. Rezultāts – koši dzeltena ola! Olu krāsošana kurkumā šobrīd ir mana “top” metode. Ļoti vienkārši, nav dārgi, taču saulaini un koši. Un ko gan citu latvietim vajag pavasarī, ja ne koši dzeltenu sauli?
KARKADE. Katliņā ber karkade tēju, pāris minūtes pavāra un atdzesē. Liek olu un vāra 15 minūtes. Izņemot olu, var redzēt mistrotu rakstu pelēkos toņos. Šis ir labs variants tiem, kuri negrib ieguldīt daudz laika un darba, lai iegūtu rakstainas olas – karkade pati izveido unikālu rakstu. Olas sanāk gaiši pelēkas, ja pavāra tikai noteikto laiku, vai tumši pelēkas, ja tējas šķidrumā patur ilgāk, manā gadījumā – trīs stundas.
BIETES. Sagriež bietes, liek vārīties. Vāra, līdz ūdens iekrāsojas intensīvi sārts. Pievieno etiķi un liek vārīties olas. Ļauj nostāvēt 10 minūtes līdz vienai stundai. Diemžēl no cerētās maigi rozā olas nekā, ola nokrāsojās brūna. Pie tam, paņemot rokās, krāsa nāca nost. To gan var uzskatīt par efektu, nevis defektu, jo vietās, kur noiet krāsa, veidojas raksts.
NĀTRES. Buntīti jauno nātru liek katlā vārīties. Vārījumu atdzesē. Kad atdzisis, liek olas un vāra kā parasti. Ola iekrāsojas maigi zaļā krāsā. Vēloties spilgtāku krāsu, olu nātru novārījumā atstāju uz 15 stundām, taču krāsa intensīvāka nekļuva.
Fakti:
■ Lieldienu simbols ir ola, kas simbolizē atdzimšanu, jaunu dzīvību, pilnību un sauli.
■ Katrs cilvēks gada laikā apēd vidēji 173 olas.
■ Pasaulē mazākās olas dēj kolibri, bet lielākās – strausi.
