Pasta ielā starp Dīķa un Zaļo ielu uzņēmējs Kārlis Pauls ap 1850. gadu iegādājās plašu zemesgabalu, uzbūvēja alus darītavu, ierīkoja dārzu ar skujkoku, lapu un augļu koku stādījumiem, kas stiepās līdz pat Kannulējēju ielai.
(Paula dārzs, «Kružoks», Zemgales klubs, «Junda»)
Pasta ielā starp Dīķa un Zaļo ielu uzņēmējs Kārlis Pauls ap 1850. gadu iegādājās plašu zemesgabalu, uzbūvēja alus darītavu, ierīkoja dārzu ar skujkoku, lapu un augļu koku stādījumiem, kas stiepās līdz pat Kannulējēju ielai. Pasta ielas malā uzcēla divas divstāvu ēkas. Mūra namā iekārtoja zāli ar skatuvi, vairākas spēļu zāles (t.sk. bumbotavu un ķegļu zāli). Pēc K.Paula nāves ap 1870. gadu īpašumu nopirka kāds Šinkenhefers, kas tālāk paplašināja «restorāciju», ierīkoja vasaras un ziemas skatuves teātra izrādēm un koncertiem. Vēlāk vairākus paviljonus nopirka tirgotājs Martinelli. Tomēr šī vieta lielu peļņu nenesa un pēc desmit gadiem bankrotēja. Tad to iegādājās krievu saviesīgā biedrība «Kružoks». Atvēra nelielu publisko bibliotēku un lasītavu, darbojās koris, turpinājās iepriekšējās saviesīgās tradīcijas.
1895. gadā IV Vispārējo latviešu dziesmu un mūzikas svētku viesi šajā namā pirmo reizi Jelgavā noskatījās Ā.Alunāna lugu «Pārticībā un nabadzībā», arī iestudējumu «Visi mani radi raud».
Pirmā pasaules kara laikā vācu okupācijas vara namā ierīkoja izpriecu vietu karavīriem. 1915. gada 5. janvārī Latvijas Bruņoto spēku virspavēlnieks pulkvedis Oskars Kalpaks tajā uzrakstīja pirmo pavēli, ar kuru sākās atsevišķo karaspēka daļu apvienošana vienā Latvijas armijā.
Pēc neatkarības izcīnīšanas «Kružoku» pārņēma dažādas latviešu biedrības ar jaunu nosaukumu «Zemgales klubs». Vēlāk K.Ulmaņa autoritatīvā režīma gados namā saimniekoja aizsargi no 16. Jelgavas aizsargu pulka, bet pēc padomju okupācijas 1940. gadā to atdeva Tautas armijas Jelgavas garnizona karavīriem. Mainoties okupācijas varām, 1941. gadā ēka atkal kļuva par Aizsargu namu.
1944. gadā ielu kaujās celtne gāja bojā. 1946. un 1947. gadā jelgavnieki novāca namu drupas gar Pasta un Raiņa ielu, lai bijušā dārza vietā izveidotu Raiņa parku. «Kružoka» drupas ielas malā nojauca, bet aizmugures daļas mūrus vēlāk (1950. gada beigās) pārbūvēja bērnu bibliotēkas un pionieru nama vajadzībām. Kopš 1992. gada šajā nelielajā celtnē mājo bērnu un jauniešu centrs «Junda».
1949. gadā svinīgi tika atklāts Raiņa parks. 1952. gada 4. novembrī izpildkomiteja pieņēma lēmumu «Par pieminekļa uzstādīšanu Rainim». Pieminekli atklāja 1953. gadā. 50. gadu otrajā pusē Raiņa parkā izveidoja bērnu pilsētiņu ar karuseli, slidkalniņu un smilšukastēm. 1989. gadā notika parka rekonstrukcija.
Mūsu dienās parks atkal ir iecienīta jelgavnieku atpūtas vieta (kaut arī labiekārtošanas un estētiskās kvalitātes ziņā daudz kas vēl būtu darāms).
Sagatavoja Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja (JVMM) speciālists, vēsturnieks Aldis Barševskis. Publikācijā izmantoti materiāli no J.Raiņa Literatūras un mākslas muzeja, JVMM un Jelgavas Zonālā valsts arhīva fondiem, kā arī JVMM speciālistu Marijas Kauperes un Andreja Dābola publikācijām.
