Gada beigās parasts apkopot padarīto un iezīmēt turpmākos uzdevumus.
Gada beigās parasts apkopot padarīto un iezīmēt turpmākos uzdevumus. Diemžēl oficiālo statistisko informāciju par valsts, reģionu un pilsētu ekonomiskajiem rādītājiem iespējams iegūt ar lielu novēlošanos, tādēļ aicinu ielūkoties, kādi tie bijuši Jelgavas rajonā 2001. gadā.
Iedzīvotāji
2002. gada 1. janvārī Jelgavas rajonā bija 36 971 iedzīvotājs – par 341 mazāk nekā gadu iepriekš. Kopš 1995. gada, kad rajonā bija 37 473 iedzīvotāji, līdz pat 2000. gada beigām bija vērojama konsekventa un krasa iedzīvotāju skaita samazināšanās (1996. gadā – 36 741, 1997. gadā – 35 930, 1998. gadā – 35 351, 1999. gadā – 34 797, bet 2000. gadā – 34 640 iedzīvotāju). Visvairāk iemītnieku ir Cenu pagastā (4224 ), vismazāk (938) –Lielplatonē.
Rajonā šā gada sākumā bija 7344 iedzīvotāji, kuru vecums pārsniedz darbaspējas vecumu, kā arī 2550 bērnu līdz sešu gadu vecumam un 7284 bērni un jaunieši vecumā no septiņiem līdz 18 gadiem.
2001. gadā miruši 428 Jelgavas rajona iedzīvotāji, bet piedzimuši par 92 mazāk – tikai 336. Gada laikā noslēgtas 89 laulības.
Uzņēmējdarbība
Šā gada sākumā rajonā bija reģistrēti 1653 uzņēmumi. Visvairāk to ir Vircavas pagastā (154), Vilces (148) un Glūdas (143) pagastā. Vismazāk uzņēmumu ir Lielplatones pagastā (54) un Kalnciemā (57). No kopskaita 1070 ir zemnieku saimniecības, 282 sabiedrības ar ierobežotu atbildību, 168 individuālie uzņēmumi, 35 kooperatīvās sabiedrības, 35 budžeta iestādes, 15 pašvaldību uzņēmumi.
Bezdarbs
Viszemākais bezdarba līmenis Latvijas rajonos (neskaitot pilsētas) ir Ogres rajonā (6 procenti), visaugstākais – Rēzeknes rajonā (26,8 procenti). Jelgavas rajonā 11,8 procenti iedzīvotāju darbaspēju vecumā reģistrēti kā bezdarbnieki. Visvairāk bezdarbnieku ir Elejas (190), Cenu (164) pagastā un Kalnciemā (157), vismazāk pašā mazākajā – Lielplatones – pagastā (41). Statistika liecina, ka mūsu rajonā bezdarbnieku vidū 4 procenti ir 15 līdz 19 gadu veci jaunieši, 16 procentu bezdarbnieku ir vecumā no 20 līdz 24 gadiem, 14 procentu – no 25 līdz 29, 11 procentu – no 30 līdz 34, 12 procentu – no 35 līdz 39,13 procentu – no 40 līdz 44, 11 procentu – no 45 līdz 49, 11 procentu – no 50 līdz 54, 7 procenti – no 55 līdz 59 gadiem un 1 procents – vecāki par 60 gadiem. Tieši pusei bezdarbnieku darba stāžs ir 11 un vairāk gadu, vispār bez darba stāža ir 17 procentu bezdarbnieku. 56 procenti bezdarbnieku ir latvieši, 26 procenti – krievi, bet pārējie – citu tautību pārstāvji. Lielākajai daļai bezdarbnieku (336 cilvēkiem) ir vienkāršas profesijas, 277 bezdarbnieki ir kvalificēti strādnieki un amatnieki, 216 – pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki, 208 – iekārtu un mašīnu operatori un montieri. Nekādas profesijas nav 147 bezdarbniekiem, 31 bezdarbnieks ir vecākais speciālists, trim cilvēkiem ir armijas profesijas.
Izdevumi
Vislielāko daļu izdevumu (49 procentus) Jelgavas rajona Padome 2001. gadā novirzījusi izglītībai, 24 procenti izlietoti sociālajai nodrošināšanai, 18 procentu līdzekļu prasījusi pārvalde, pārējai ekonomiskajai darbībai un dienestiem izlietoti 24 procenti no kopējiem izdevumiem, sportam un kultūrai – divi procenti, vides aizsardzībai, veselības aprūpei, norēķiniem un citiem izdevumiem – 1 procents. Izdevumi izpildvaras un likumdošanas varas institūcijām, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, Jelgavas rajonā vidēji veidojuši ap 18 latu (visvairāk – 30,09 latus – Lielplatones, vismazāk – 10,94 latus – Sidrabenes pagastā). Uz vienu iedzīvotāju sabiedriskai kārtībai un drošībai 2001. gadā iztērēts vidēji viens lats (visvairāk – 2,73 lati – Ozolnieku, vismazāk – 0,14 latu – Svētes pagastā). Izglītībai uz katru iedzīvotāju rajonā vidēji tērēti ap 75 lati (visvairāk – 127,74 lati – Glūdas pagastā, vismazāk – 47,60 lati – Sesavas pagastā). Veselības aprūpei uz vienu rajona iedzīvotāju gadā izlietoti nepilni divi lati (visvairāk – 9,66 lati – Elejas, vismazāk – 0,28 lati – Zaļenieku pagastā. Sociālajiem pabalstiem un aprūpei Jelgavas rajonā kopumā 2001. gadā iztērēti 177 835 lati, pabalstus un aprūpi saņēmuši 9724 rajona iedzīvotāji.
Lauksaimniecība
2001. gadā rajonā valsts subsīdijās lauksaimniecībai saņemti 1 miljons 170 366 lati. Visvairāk to piešķirts Sesavas pagastam (181 610 lati), vismazāk – Valgundes pagastam (5936 lati).
Pēc Zemgales Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes ziņām, 2001. gadā Jelgavas rajonā palielinājies to saimniecību skaits, kas pievērsušās netradicionālajai lauksaimniecībai: 28 saimniecībās nodarbojās ar biškopību, 11 saimniecībās – ar truškopību, ar kazkopību nodarbojās viena, ar sēņu audzēšanu – divas un ar lauku tūrismu arī divas saimniecības.
Izmantots datu krājums «Jelgavas rajona attīstības rādītāji 2001.»
