Jelgavas rajona dejojošajiem un dziedošajiem skolēniem pašlaik ir saspringtākais laiks – jāsacenšas par iespēju piedalīties 2000. gada Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos.
Jelgavas rajona dejojošajiem un dziedošajiem skolēniem pašlaik ir saspringtākais
laiks – jāsacenšas par iespēju piedalīties 2000. gada Skolu jaunatnes dziesmu
un deju svētkos.
Piektdien notika pirmā skate Jelgavas rajona skolu deju kolektīviem, kurā piedalījās 24 grupas no Elejas, Glūdas, Ozolniekiem, Līvbērzes, Šķibes, Zaļeniekiem, Platones, Sesavas, Staļģenes un Lielplatones. Dejotājus vērtēja Bērnu un jauniešu centra «Junda» tautisko deju kolektīva vadītāja Anita Nagle, deju kolektīva «Ieviņa» vadītāja Dace Janševska, «Vēja zirdziņa» repetitore Liāna Krūmiņa un Mūzikas akadēmijas Horeogrāfijas nodaļas studente Agnese Mateiko.
Lielajā skatē dejos 21 kolektīvs
Valsts mēroga skatē, kas notiks 11. martā, Jelgavas rajonu pārstāvēs 21 kolektīvs. Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku koordinatore Jelgavas rajonā Rita Barona atzīst:
– Skolēniem ir jāapgūst ļoti sarežģīts repertuārs, bet daudzi kolektīvi to paveikuši tiešām labi. Īpaši uzslavējami ir abi Glūdas dejotāju ansambļi, kurus vada Alda Skrastiņa. Ļoti augsts līmenis ir arī dejotājiem no Ozolniekiem.
Kopumā Latvijā svētkiem gatavojas 1300 deju kopu jeb 30 000 dejotāju, no kuriem 384 ir no Jelgavas rajona. Paredzēts, ka deju svētkos būs vairākas programmas, Jelgavas rajona skolēni piedalīsies vienā, kuras nosaukums – «Zelta kamolītis». Par vizuālo tēlu izraudzītais kamols domāts kā informācijas saglabātājs un nesējs, kas simbolizē bērna uzkrātās zināšanas.
Izveidots rajona skolēnu kopkoris
Piedalīties svētkos vēlas arī rajona jaunie dziedātāji, taču tas ir sarežģītāk nekā dejotājiem, jo skaitliski nelielajās pagastu skolās grūti nokomplektēt kvalitatīvu kori. Jelgavas rajonā tiek meklēta izeja – Salgales pamatskolas kora vadītāja Anda Bietiņa kopā ar Garozas skolas dziedātājiem veidos vienu kopīgu Sidrabenes pagasta kori. To ļoti atbalsta pagasts: bērni no Garozas ar autobusu tiek vesti uz Salgali mēģināt.
Otru kori veido 10 rajona skolu – Platones, Lielvircavas, Šķibes, Vircavas, Rosmes, Lielplatones, Ozolnieku, Aizupes, Elejas un Teteles – kori. Tie pulcē kopā savus talantīgākos dziedātājus – 70 piekto līdz devīto klašu skolēnu.
– Pašlaik tiekamies ar jauniešiem divas reizes mēnesī, kad Ozolnieku tautas namā viņi mēģina repertuāru četras līdz piecas stundas. Tas ir ļoti sarežģīts. Tagad, kad ieguldīts tik liels darbs, šķiet neiespējami, ka mēs varētu netikt uz svētkiem, – atzīst rajona kora virsdiriģente Anita Liekna.
Lielu ieguldījumu šā kopkora tapšanā devušas arī pašvaldības, kas organizē transportu, lai bērni varētu nokļūt Ozolniekos. Arī Ozolnieku tautas nama vadība palīdz, ļaujot tur mēģināt bez maksas par telpu īri.
Dziesmu svētku repertuārs sastāv no vairākām daļām: 1) no oriģināldziesmām un klasikas, kas ir visgrūtāk apgūstamās melodijas; 2) no 15 – 20 minūtes ilga tautas dziesmu cikla korim un orķestrim; 3) no pasaules tautas dziesmām, kuras būs jādzied, piemēram, angliski, itāliski, spāniski un citās valodās; 4) jauna Zigmāra Liepiņa un Māras Zālītes izveidota dziesmu cikla «Teika», kurā dziesmas tiks dziedātas kopā ar solistiem Ainaru Mielavu, Mazo Gunāru un citiem Latvijā populāriem mūziķiem.
Tā kā kompozīcijas kļuvušas zināmas tikai šogad, jauniešiem jāpagūst tiešām daudz.
