Trīs gadu desmiti nav ilgs laiks, taču dažreiz tas var būt pilns negaidītu pārmaiņu un cerību.
Trīs gadu desmiti nav ilgs laiks, taču dažreiz tas var būt pilns negaidītu pārmaiņu un cerību. Par to pārliecināta arī rajona sporta skolas direktore Irma Sermūksle, kas šodien, skolas 30 gadu jubilejā aicina arī «Ziņu» lasītājus mazliet ielūkoties lauciniekus apvienojošās sporta mācību iestādes pagātnē un tagadnē.
Sāksim ar vēsturi
1967. gada rudenī pie sporta skolas šūpuļa rosījās tagad jau aizsaulē aizgājušais Žanis Kārkliņš. Kādu laiku viņš lika arī direktora parakstu, līdz amatā tika apstiprināts Kārlis Ārents. Bet pirmais sporta veids skolā bija pavisam netradicionāls – tūrisms. Tas – pateicoties skolotājiem Imantam Jansonam no Kalnciema un Uldim Zvejniekam no Svētes. 1968. gadā sākās volejbols – ar Maiju Hildebranti Kalnciemā un Gunti Ulmani Elejā. Augstākais vilnis te sākās 1974. gadā ar volejbola treneri Ilmāru Freimani Ozolniekos. Šis laiks ir arī brīvās cīņas pirmsākums – Elejā sāka strādāt treneris Andris Kārklišs, bet 1979. gadā līdz ar sporta skolas mācību daļas vadītāju Uldi Drustu ienāca arī sambo cīņa. Direktoru «ķēdītē» pēc K. Ārenta sekoja Viktors Blūzma, tad Juris Jansons, 1982. gadā kādu laiku Imants Roziņš, pēc tam Inta Erausa, bet no 1987. gada skolas vadība uzticēta Irmai Sermūkslei.
Šodienas sporta skolā
pārstāvēti astoņi sporta veidi – volejbols, orientēšanās, vieglatlētika, brīvā cīņa, džudo, futbols, tūrisms, vispārējā fiziskā sagatavotība. Skolas audzēkņu vārdi skanējuši ne vien Jelgavā un Latvijā, bet arī tālākās zemēs. Šogad Marija Ikoņņikova no Kaigu skolas (treneris Tengizs Papaskiri) izcīnīja bronzas medaļu Eiropas junioru meistarsacīkstēs sambo cīņā. Labāko astotniekā iekļuva arī šīs skolas audzēknis Sergejs Ručjovs. Orientierists Jānis Krūmiņš (trenere Ingūna Čākure) Latvijas izlases sastāvā piedalījās pasaules junioru čempionātā. Staļģenes skolā pie Lailas Nagles sporta gaitas sākuši tagadējie Murjāņu audzēkņi šķēpmetēji Andris Anškins, kas piedalījās Eiropas junioru čempionātā Slovēnijā, Jānis Liepa – Eiropas jauniešu spēlēs. «Ziņās» dažādās informācijās jau ir pieminēts arī krietns pulciņš to jauniešu, kuri Latvijas sacensībās dažāda vecuma grupās izcīnījuši visu kalumu godalgas.
Pirmsākums ir vispārizglītojošā skola
Mums ir izdevies izveidot labu sistēmu skolēnu sporta spēlēm, kurās ir iekļauti visi, sākot ar pirmklasniekiem un beidzot ar pēdējo klašu vidusskolēniem. Pat transporta grūtības nespēj mazināt atsaucību un aizrautību sacensībās. Paveicies arī ar pagastu pašvaldībām – ikviena savu iespēju robežās atbalsta skolēnu centienus piedalīties gan rajona spēlēs, gan citos pasākumos. Par līderu augstāko sniegumu var uzskatīt Platones skolas uzvaru šovasar Latvijas mazo skolu spēlēs un arī staļģenieku veiksmīgo startu šajās sacensībās.
Sporta bāze
gan skolai ir tikai viena – rajona sporta apvienības zāle, kur organizējam bumbu spēļu sacensības. Protams, katrai skolai ir vairāk vai mazāk mūsdienīgi iekārtota zālīte un atbilstoši iespējām sakārtots sporta laukums. Visvairāk izmantojam Platones skolas zāli un brīvā dabā – Zaķu pļavu Vilcē. Par sadarbību un atsaucību jāpateicas gan Platones pagasta bijušajai un tagadējai vadībai, gan arī personīgi Vilces skolas direktoram Armandam Avotam. Paldies arī visām mūsu skolām par to, ka pratušas saglabāt savas sporta zāles un laukumus un darīt visu, lai tos labāk izmantotu skolēnu fizisko spēju pilnveidošanai.
Ar personībām rajona vadībā
mums arī ir veicies, var teikt, visus aizvadītos 30 gadus. Sākums bija sadarbībā ar Astrīdu Kroģeri un Pārslu Geidāni, vēlāk – ar Andri Rāviņu, tagad – ar Pēteri Salkazanovu, Irēnu Škutāni. Viņi vienmēr atraduši iespējas ne vien atbalstīt mūsu sportojošo jaunatni, bet arī paši redzami sportistu vidū. Sporta skolas vajadzības allaž sapratuši rajona finansu pārzinātāji. Ar pateicību vēlreiz gribu atzīmēt arī mūsu pagastu vadītājus – šādi cilvēki ir sporta skolas balsts un līdz ar to arī mūsu nākotne.
Bet nākotne ir cerību pilna
Ceram, ka Saeima reiz pieņems grozījumus likumā «Par pašvaldībām», ierakstot kaut dažus teikumus saistībā ar lauku sporta aktivitātēm. Ka jūtamas izmaiņas būs sponsorēšanas un labdarības nosacījumos, kas veicinās mazā un vidējā (lauku) biznesa ieinteresētību sporta atbalstīšanā. Laukos pašlaik nav saskatāma alternatīva tam, ko dara provinces sporta skolas, lai Latvijas skolēni augtu veseli, spēcīgi un sportā varētu aizstāvēt arī valsts godu. Novēlu ikvienam sporta jomas darbiniekam spēku un izturību nākamajos gados!
