Ozolniekos plāno izdot grāmatu par savu novadu. Šajā sakarā atcerējos kādu padomu, ko saņēmu pirms gadiem četrdesmit. Toreiz žurnāla «Draugs» redakcijā skolēnu literārārā semināra dalībniekus mundri uzrunāja vecs brūnganā «nomenklatūras» uzvalkā tērpies maza auguma plikgalvains vīrs. Viņš teica: «Rakstiet par mīlestību!» Padomju dzejnieks Valdis Lukss vairs nav skolu programmās, un arī pirms četrdesmit gadiem par viņu vīpsnāja. Taču ar laiku esmu sapratis, ka «brāķētā» dzejnieka aicinājumā ir liela patiesība. Protams, nevajag «mīlestības aspektu» pārspīlēt, tomēr svarīgi, lai avīzes aprakstā, grāmatā vai citā daiļdarbā būtu stāsts par cilvēkiem, viņu domām, jūtām, likteņiem, uzskatu sadursmēm, strīdiem, varbūt pat tiesām. Īpašā vērtē stiprās personības, varoņi, līderi un humors. Garā lielie, kas spēj kritiski paskatīties un pat pasmieties par sevi.
Man grūti iedomāties grāmatu par Ozolnieku novadu, kurā nebūtu veco melioratoru stāstu ar Gunāra Barupa jokiem. Jau pa gabalu Ozolniekos var redzēt, ka cilvēki vairāk nekā citur spēj vienoties māju siltināšanā. Stāstot par kadetu kauju pie Vareļiem pret bermontiešiem, dzenot tos ārā no Latvijas, manuprāt, vajadzētu uzrakstīt par veco kolhoza priekšsēdētāju Laimoni Zalcmani, kurš ar domubiedriem padomju laikā saglāba, bet atmodas laikā atjaunoja Vareļu pieminekli.
Neapstrīdot Domes sēdē teikto, ka rakstniece un Salgales pagasta «Billīšu» saimniece Anna Žīgure varētu būt labākā Ozolnieku novada grāmatas autore, gribu piebilst, ka tieši Ozolniekos savu «Jelgava 94» sarakstīja arī titulētais Jānis Joņevs. Manuprāt, šoreiz pašvaldībai būtu jāizsludina ideju konkurss. Tad izdosies kaut kas labāks. Ambiciozu grāmatu, ko, piemēram, grāmatnīcas neņemas tirgot, mums ir gana. ◆
