Jelgavas Zinātniskajā bibliotēkā piektdien notika rakstnieces Elzas Stērstes 120. dzimšanas dienas atceres sarīkojums.
Jelgavas Zinātniskajā bibliotēkā piektdien notika rakstnieces Elzas Stērstes 120. dzimšanas dienas atceres sarīkojums. Tajā piedalījās gan aktieri, gan mūziķi, gan rakstnieces ģimenes locekļi.
Sarīkojumu organizēja Jelgavas Latviešu biedrība. Par svētku “mājas māti” kļuva rakstniece E.Stērstes mazmeita Anna Žīgure. Viņa patlaban par vecmāmiņu raksta grāmatu un ar lielu sirsnību izstāstīja dzimtas vēsturi. Izrādījās, ka droši vien tepat no bibliotēkas logiem varēja redzēt māju, kur Jelgavā dzīvojusi tiesībzinātnieka un literāta Andreja Stērstes ģimene, kurā bija seši bērni.
Stērstu ģimene savā laikā bijusi viena no retajām inteliģentu cilvēku ģimenēm, kur mājās galvenokārt runāts latviešu valodā. Pēc mūzikas studijām Pēterburgas konservatorijā un franču valodas un literatūras studijām Sorbonas universitātē Parīzē E.Stērste atgriezās Jelgavā, kur līdz Pirmajam pasaules karam strādāja Jelgavas Mūzikas skolā. Šajā laikā iznāca arī dzejnieces pirmais krājums “Prelūdijas”. Interesanti, ka pirmajās publikācijās viņa parakstījās kā Naurēnu Elza. Tas, kā piebilda A.Žīgure, aiz bijības pret tēvu A.Stērsti. Elzai vēl nebija pārliecības, ka ar savu literāro darbu neblamē slaveno dzimtu.
Pēc bēgļu gaitām E.Stērste pārcēlās uz Rīgu un 1920. gadā salaulājās ar dzejnieku Edvartu Virzu. Piedzima meita Amarillis, iznāca dzeja, lugas, romāns, apceres par franču literatūru. E.Stērste ir mazpulcēnu himnas autore.
Pēc kara dzejniece palika Latvijā. Viņa iesaistījās tā dēvētajā “franču grupā” un 1951. gadā tika izsūtīta uz Sibīriju. 1955. gadā viņa atgriezās ar stipri iedragātu veselību. Tomēr nodzīvoja līdz 91 gada vecumam.
Par E.Stērsti vecumdienās stāstīja Liliana Štauere, kas savulaik, strādājot Zaļeniekos, bija uzņēmusies rūpes par A.Stērstes atdusas vietu Zaļenieku kapos. E.Stērstes un viņas vīra E.Virzas literārā dzīve turpinās gan publikācijās, gan arī muzejā Sidrabenes pagasta Billītēs.
