Roberts Bērziņš vispusīgi sācis darboties latviešu literatūrā ap 1890. gadu. Šinī laikā publicistikā parādās viņa stāsti un dzejoļi.
Roberts Bērziņš vispusīgi sācis darboties latviešu literatūrā ap 1890. gadu. Šinī laikā publicistikā parādās viņa stāsti un dzejoļi. Viņš rakstījis ļoti daudz, īpaši dzejā, gan izmantodams tautas garamantu motīvus, gan sacerēdams oriģinālus. No stāstiem minams «Vecmāmuļa». Daudz dzejoļu iespiesti «Latviešu Avīzēs» 1888. gadā. Jaunībā R.Bērziņš čakli vācis faktus par tautas tradīcijām. Aptuveni 1000 tautasdziesmu viņš nodevis Kr.Barona «Latvju Dainām». Daudz savācis pasaku un teiku, tās nodevis A.Lerhim-Puškaitim. Īpašā krājumā «Latvijas vijolītes» R.Bērziņš sakopojis tautasdziesmas. Pārdzejojis vairāk nekā 40 pasaku motīvu. Daudzi no tiem iespiesti tālaika žurnālos, daži iznākuši arī grāmatās «Dūjiņa» (1922), «Muzikantu Jānis», «Zemes dēls» (1923) u.c.
Mēģinājumi drāmā ir viņa skatu luga «Atpakaļ» un tautas pasaka «Muzikantu Jānis». Viņš uzrakstījis un laidis klajā pirmo plašāko tautas pasaku kārtotāja biogrāfiju «Lerhis-Puškaitis dzīvē un darbā» līdz ar viņa darbu izlasi 1928. gadā.
Sevišķa nozīme ir R.Bērziņa garīgajai dzejai. Viņš atdzejojis gan no svešām valodām, gan pats sacerējis vienkāršas dziesmas. Tās iespiestas luterticības grāmatās aptuveni 83 dziesmas, bet Brāļu draudzes grāmatās, pie kuras arī pats piederējis, apmēram 300 dziesmu. Citas garīgās dziesmas apkopotas un iznākušas krājumos «Ciānas kokle», «Kristus pēdās», «Uz gaismas kalniem» u.c. No viņa tulkotajām garīgajām dziesmām ļoti iecienīta ir «Tuvāk pie Dieva kļūt».
R.Bērziņš dzimis 1868. gada 12. martā Džūkstes Pienavas Rīpeļu mājās. Pirmo izglītību guvis pie ievērojamā atmodas laika darbinieka Teodora Veidemaņa Džūkstē.
No 1884. līdz 1887. gadam mācījies Irlavas skolotāju seminārā. Skolotāja gaitas sācis Lielvircavā. Tur arī nodevies tautas garamantu krāšanai un uzrakstījis aptuveni 1000 tautasdziesmas. Tad pārgājis atpakaļ uz Džūksti par skolas pārzini, tur nostrādājis 13 gadu. Šai laikā darbojies arī dažādās biedrībās un laikrakstos. Sācis pievērsties garīgai dzejai. Džūkstē iekopis lielu dārzu un izveidojis koku skolu.
1901. gadā pārgājis uz Kijevu. Tur turpinājis izglītību, ieguvis ģimnāzijas skolotāja tiesības. Kijevā strādājis par lektoru divās augstskolās, kur sarakstījis populāras vācu valodas skolas grāmatas. Par darbību Kijevā apbalvots ar vairākiem ordeņiem. 1920. gadā atgriezies Latvijā, strādājis par skolotāju klasiskajā ģimnāzijā Rīgā.
No 1921. gada bijis Rīgas izglītības nodaļas vadītājs. Izveidojis Rīgas skolu tīklu un nodibinājis daudz jaunu skolu. Par to izveidošanu saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni. Daudz rakstījis. Visu viņa izdoto grāmatu skaits līdzinās viņa mūža nodzīvoto gadu skaitam. R.Bērziņš bijis arī «Jaunāko Ziņu» un «Atpūtas» līdzstrādnieks. Skolotāja un rakstnieka gaitās strādājis gandrīz 50 gadu.
1935. gada 7.jūnijā pēkšņā nāvē beidzies viņa mūžs. Roberts Bērziņš apglabāts Rīgā Meža kapos.
