Tas, ka cilvēks dzīvo nabadzībā, nenozīmē, ka viņš ir muļķis: lai izdzīvotu apstākļos, kad tev nekā nav, ir vajadzīgs prāts. Viena no vērtīgākajām atziņām, uz kuru jaunajiem žurnālistiem tika norādīts Somijas mediju un attīstības fonda «Vikes» starptautiskā seminārā Helsinkos. Seminārs tika veltīts attīstības valstīm un žurnālistikai tajās.
Trīs dienas Helsinkos paskrēja nemanot. Un ne jau tikai tāpēc, ka laika ziņā tas nav daudz. Tur izskanējušās atziņas, novērojumi, padomi attiecas uz pavisam citu pasauli, pavisam citām problēmām, nekā savās ikdienas gaitās esam pieraduši redzēt. Viens ir dzirdēt ziņās par karu Sīrijā, sieviešu beztiesību Afganistānā, zemestrīci Nepālā vai bēgļu krīzi, bet pavisam cits – dzirdēt šos stāstus no cilvēkiem, kas tur visur ir bijuši klāt, fiksējot dzīvesstāstus un notikumus rakstos un fotogrāfijās.
Attīstības valstīs ir rinda problēmu, sākot ar nabadzību, sausumu, dzeramā ūdens un pārtikas trūkumu un beidzot ar sieviešu tiesību ignoranci. «Žurnālista atbildība ir rakt dziļāk un parādīt arī pozitīvo,» vēsta somu nozares speciālisti, mudinot katrā gadījumā meklēt labo. Patiesībā daudzas problēmas sākas ar varasvīru nevēlēšanos domāt par sabiedrības vajadzībām kopumā, pirmajā vietā liekot savu kabatu un savu vēderu. Pēc šādiem piemēriem nav nemaz jāmeklē Āfrikā, Āzijā vai Amerikā, piemēru netrūkst arī tepat pie mums.
Ja ne savtīgu interešu, zemestrīcē Nepālā pirms gada nebūtu gājuši bojā 27 tūkstoši cilvēku. «Zemestrīces nenogalina cilvēkus – šoreiz cilvēkus nogalināja korupcija,» teic nepāliešu žurnālists, pēctraģēdijas fotogrāfijās emocionāli norādot uz liktenīgām kļūdām celtniecībā. Ja tās nebūtu pieļautas, upuru skaits būtu daudz mazāks. Žurnālists rāda uz vēl kādu potenciālu traģēdiju, kas var notikt kuru katru mirkli, zemes nogruvumā aprokot veselu ciematu, kā tas jau noticis līdzīgā gadījumā. Ja varas ļaudis ieklausītos un ieguldītu līdzekļus nelaimes novēršanā, tiktu glābtas dzīvības un novērsta postaža.
Taču sava atbildība jāizvērtē arī žurnālistam. Vai, pabāžot zem deguna diktofonu cilvēkam, kas tikko zaudējis mājas, ģimeni, sensacionālu materiālu dabūt ir svarīgāk par cilvēcīgu atbalstu un sapratni?
