Galvenais – nerādīt īdzīgu seju.
«Galvenais – nerādīt īdzīgu seju. Jāsavelk vaigos smaids un cauri. Bet kāpēc lai viņa smaidītu? Padomās vēl, ka grib jau tūlīt kaklā kārties. Noteikti jāatceras visi pie spoguļa apgūtie žesti un kustības, atbildes un jautājumi. Visam ir jāizdodas, jo viņa trīs dienas ir pavadījusi intensīvajos randiņa iešanas pašmācības kursos un uzklausījusi neskaitāmu draudzeņu padomus. Tā diena ir klāt – viņa dodas uz randiņu.»
Tā rakstījis Māris Druva grāmatā «Vidusskola».
Liekas pat jocīgi, ka mūsdienu modernajā pasaulē, kad gadsimtos tapušie un vēl pirms desmit gadiem lietā liktie puišu un meiteņu attiecību stereotipi ir zuduši, savu nozīmīgumu nav zaudējusi šķietami vecmodīga «padarīšana» – randiņš. Ir mainījušās dažas šā notikuma iezīmes, taču jaunieši iet uz satikšanos arī tagad.
Viss ir vienkāršāk
Randiņš sākas ar to, ka kāds vai kāda uzaicina savu simpātiju kaut kur kopā aiziet. Mūsdienās pilnīgi pašsaprotama liekas meiteņu iniciatīva, tomēr visbiežāk pirmais piedāvājumu izsaka puisis. Uzaicināšanas veidi ir ļoti dažādi: pa telefonu, ar zīmītes vai drauga starpniecību, pēc kāda sarīkojuma vai skolas starpbrīdī. Zināmā mērā ir zudis patoss pēc šāda uzaicinājuma saņemšanas. Viss ir vienkāršots, jo šādi ielūgumi tiek saņemti diezgan bieži un reti tie izklausās pēc kaut kā īpaša. Bieži vien, piekrītot kaut kur doties, meitene vai puisis pat neapjauš, ka tā būs satikšanās.
Jaunieši vairs nav tik naivi. Tas varētu likt pašausmināties dažai labai vecmāmiņai vai vectētiņam, taču, piekrītot iet uz randiņu, jaunieši ne vienmēr izjūt īpašas simpātijas pret uzaicinātāju. Iemesls var būt arī materiālās intereses (par brīvu aiziet uz kino, paēst, izklaidēties) u.c..
Jā, ir meitenes un pat puiši, kas, gatavojoties šim nozīmīgajam brīdim, tērē vairākas stundas, taču ir arī tādi, kuriem pietiek ar matu cekula pieglaušanu vai vieglas lūpu pomādes uzklāšanu. Pošanās uz randiņu bieži atkarīga no tā, cik simpātisks ir aicinātājs.
Kur doties?
Šis jautājums noteikti ir viens no nozīmīgākajiem ikvienam randiņa gājējam, it sevišķi Jelgavā, kurai nebūt nav labāko satikšanās vietu slavas. Tomēr, ja jau ir pieprasījums, atrodas arī piedāvājums. Tas atkarīgs no tā, kādu vēlaties savu randiņu un kādas neērtības esat gatavs pieciest. Tie, kuriem neko īpašu nevajag, var sarunāt tikšanos pie kāda no daudzajiem benzīntankiem, nopirkt čipsus un kolu un kopā vērot iebraucošās mašīnas. Šāds veids visbiežāk ir pieņemams visjaunākajiem randiņu gājējiem. Uz benzīntanka apkārtnes kvalitatīvā asfalta puišiem ir vieglāk meitenēm pierādīt savu lielisko prasmi braukt ar skrituļslidām, skeitbordu vai velosipēdu. Kādu sava randiņa brīdi benzīntankā noteikti pavada arī «biezie», jo, traucoties «krutajā» mašīnā, dažreiz aptrūkst degvielas vai arī rodas nepieciešamība kaut ko nopirkt. Romantiskie un dabu mīlošie var doties uz kādu no pilsētas parkiem vai apzaļumotajiem (protams, var arī uz bruģētajiem) skvēriņiem un «patusēties» nomaļākā kaktiņā. Šo vietu piekritēji ir daudz plašākas jauniešu grupas pārstāvji, sākot ar sentimentāliem priekšzīmniekiem un beidzot ar tiem, kuriem randiņa sastāvdaļa ir arī klaji publiskota iedzeršana un patrakošana. Aptaujājot jauniešus, noskaidrojām, ka visbiežāk šādiem mērķiem tiek izmantots Raiņa parks, Centrālais laukums un Pasta saliņa. Bet, kad ārā trako auksts vējš vai arī gribas pabūt telpu romantiskajā gaisotnē, jāmeklē satikšanās vieta kafejnīcā, bārā vai restorānā.
Uz klubu «Tonuss» ne tikai pasēdēt, bet arī ļauties azarta devai, izmantojot tā biljarda galdus vai citas neskaitāmās spēles, pārsvarā dodas «biezie» un dažādu tautību deju mūzikas piekritēji. To pašu varētu teikt arī par bāra «Okey» un restorānu «Lielupe» un «Līgo» piekritējiem. Kā divas universālas vietas Jelgavā, kas apmierina gandrīz katru gaumi, var minēt kultūras nama kafejnīcu un bāru kafejnīcu «Kvatro». Tie ir pieņemami atrašanās vietas, mājīguma un neitrālās mūzikas piedāvājuma dēļ. To, ka tās ir plaši apmeklētas vietas, apliecina arī pievakarēs tur valdošā biezā cigarešu dūmu migla. Tas varētu būt traucēklis dažiem, kam ne īpaši patīk šāda randiņa gaisotne.
Kas maksās?
It kā loģiski būtu, ka tas ir puisis, taču dzīvē ne vienmēr notiek tā, kā vajadzētu.
Pirms neilga laika, ejot uz randiņu, puisim bija jārēķinās, ka bez naudas neiztiks, jo tikai tādiem bija piekrišana. Tagad puiši ir palikuši ietiepīgāki un, pamatojoties uz pieņēmumu par dzimumu līdztiesību, uzskata, ka ir pašsaprotami meitenei pašai segt savus izdevumus vai pat dažreiz izmaksāt puisim.
– Tagad pilnīgi jāuzprasās, lai man izmaksātu. Kas tie par puišiem – nemāk nopelnīt pat tik daudz, lai meitenei izmaksātu! Ar tādiem nav vērts iet uz randiņu, – savu sašutumu pauda kāda meitene ar palielu randiņu iešanas pieredzi.
Lielākais vairums puišu uzskata, ka randiņa izdevumi jāsedz vīriešu kārtas pārstāvim. Tomēr viņi neiebilst, ja meitenes palīdz. Daiļā dzimuma pārmērīgā vēlme, lai viņām tiktu segti randiņu izdevumi, puišuprāt, veicina arī kriminogēnu darbību.
– Tādēļ jau noziedzība plaukst un zeļ: tiek zagts, laupīts un nogalināts. Un viss tikai meiteņu dēļ, lai viņām izmaksātu, – savu nostāju šajā jautājumā pauda meiteņu «izputināts» jauneklis.
Pretrunas – kā jau visās jomās mūsdienās. Tomēr kopējā nostāja liecina, ka randiņš no cilvēku savstarpējām attiecībām neizzudīs. Tas, iespējams, kļūs citāds. Varbūt liela nozīme būs tehnikas piedāvātajām virtuālajiem randiņiem, taču tā jau būs 21. gadsimta satikšanās. Pagaidām viss ir tā, kā ir.
