Eiropas Savienība attīstās, tiek veicināta alternatīvā enerģētika un videi draudzīga saimniekošana. Austrijā, Šveicē, Francijā un Vācijā jau brauc pirmie auto, zem kuru motora pārsega smaržo pēc pankūkām.
Eiropas Savienība attīstās, tiek veicināta alternatīvā enerģētika un videi draudzīga saimniekošana. Austrijā, Šveicē, Francijā un Vācijā jau brauc pirmie auto, zem kuru motora pārsega smaržo pēc pankūkām. «Mercedes-Benz» inženieri praksē izmēģina taksometrus, kas darbojas ar augu degvielu, ko sauc par RME (rapša metilestera eļļas). Šajā jomā Latvija nav atpalicējos, bet zinātnes avangardā. Ja valstī sekmīgi tiks īstenota biodīzeļa ieguves programma, tā Latviju pārvērtīs dzeltenos laukos un radīs papildu noietu graudiem un cukurbietēm.
Latvijas zinātnieki piedāvā alternatīvu
«Latvijā alternatīvajai enerģētikai ir nākotne, taču to garantēs valdības izpratne, nodokļu un cenu politika. Nav problēmu Latvijā enerģiju veiksmīgi saražot, galvenais ir to veiksmīgi pārdot. Mūsu zinātnieki pēdējo gadu laikā ir veikuši nozīmīgus pētījumus alternatīvās enerģijas iegūšanas un izmantošanas jomā,» tā zinātnieki atzinuši simpozijā «Alternatīvā enerģija Latvijā» pērn novembrī Jelgavā.
Alternatīvā enerģētika nodrošinātu darbu simtiem cilvēku laukos, dotu iespēju daļu importēto energoresursu aizstāt ar vietējiem un mazinātu vides piesārņojumu. Alternatīvās enerģētikas attīstīšanai Latvijā pietiek gan «smadzeņu», gan resursu. Programmu «Biodegvielas ieguves tehnoloģija un tās realizēšanas iespējas Latvijā» jau trešo gadu vada akadēmiķis LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūta profesors Mārtiņš Beķers. Vienu no apakšprogrammām «Rapšu eļļas etilesteru (REE) – biodīzeļa iegūšana» vada bioloģijas zinātņu doktore Emilija Gudriniece. Šogad radīti zinātniskie pamati rapša eļļas pāresterificēšanas tehnoloģijai, veicot pāresterificēšanu ar etanolu, un izstrādātas tehnoloģijas, kas noderīgas kā lielražotājiem, tā arī zemnieku saimniecībām. Galvenā atšķirība no Rietumu tehnoloģijām ir graudu un cukurbiešu etilspirta izmantošana rapša eļļas apstrādē indīgā metilspirta (jeb koka spirta) vietā. Šis process prasa mazāk enerģijas, ir arī lielāks rapša eļļas iznākums (95%).
Ražot dīzeļdegvielu no rapša eļļas ir vienkāršāk, nekā izspiest eļļu no rapša sēkliņām. Nelielas eksperimentālas partijas Emilijas Gudrinieces laboratorijā jau ir saražotas, un divi cilvēki jau to lējuši savu automašīnu degvielas bākās. Ēriks Ruža, eļļasaugu audzētāju un pārstrādātāju asociācijas «Latvijas rapsis» prezidents, saka:
– Iet labi! Nav nekādas vainas!
«Biomasa – zaļā» degviela
Enerģētikā lietojot biomasas produktus, piesārņojums ir daudzkārt mazāks, nekā lietojot naftas produktus vai ogles. Galvenais «piesārņojums» ir sadegšanas procesā atbrīvojusies ogļskābā gāze – tieši tik daudz, cik, piemēram, rapsis uzņēmis augšanas procesā. Pat ja biodīzelis izlīst zemē, tas nerada augsnes piesārņojumu, bet apmēram 21 dienas laikā sadalās.
Biodegvielas radīšanā pirmais posms ir bioetanola izstrāde, izmantojot no lauksaimniecības produktiem iegūto spirtu. Degvielai pielej līdz 5% spirtu, lai tā labāk sadegtu un būtu mazāk kaitīga apkārtējai videi. Šāda degviela iesaukta par latolu. Bioetanola ražošana veicinātu lauksaimniecības attīstību, jo veidotos jaunas darbavietas un noieta tirgus zemnieku saražotajiem graudiem. Šādi Latvija varētu samazināt atkarību no enerģētisko resursu importa, jo tiktu izmantotas vietējās izejvielas.
Otrs Latvijas zinātnieku pētījumu virziens ir biodīzeļa radīšana. Tas aizstātu videi kaitīgāko dīzeļdegvielu. Pagaidām visreālākais risinājums dīzeļmotoru atgāzu sastāva uzlabošanai ir biodegviela, ko izgatavo no rapša eļļas. Starp citu, Austrijā jau izdots likums, kas uzliek par pienākumu degvielas uzpildes staciju īpašniekiem katru gadu palielināt rapša eļļas saturu dīzeļdegvielā.
Tonna dīzeļa no hektāra
Aprēķini rāda, ka, izmantojot no graudiem iegūto spirtu biodegvielas ražošanā, spirta ražotāju pieprasījums pēc graudiem varētu augt pat piecas reizes. Mikrobioloģijas institūta pētnieki pierādījuši, ka Latvijas apstākļos spirta ieguvei visizdevīgāk ir izmantot nevis rudzus, kā uzskatīja agrāk, bet gan kviešus un tritikāli.
Vienas tonnas biodegvielas ražošanai nepieciešamas trīs tonnas rapša sēklu, ko vajadzētu novākt no viena hektāra. Tātad no hektāra var «novākt» tonnu dīzeļdegvielas.
Cik tā maksās? Pasaules cena šādam biodīzelim ir 400 latu par tonnu. E.Gudrinieces laboratorijā to izdevās iegūt par 36 santīmiem litrā. Viss esot atkarīgs no cenas, par kādu spirtu spēs piedāvāt Jaunpagasta spirta cehs. Tā īsti biodīzeļa izmaksas parādītu un priekšrocības praksē pierādītu eksperimentāls cehs, kādu ar jaudu 1000 tonnu gadā gatavojas būvēt Naukšēnu pagastā. Bet franču prakse rāda, ka biodegvielas ražošana atmaksājas rūpnīcai ar jaudu 100 000 tonnu gadā. Francijā jau ir trīs tādas, zina teikt E.Gudriniece.
– Bioloģiskā degviela pašlaik ir dārgāka par to, ko iegūst no naftas, un tas ir šķērslis attīstībai. Bet tikai pagaidām, jo naftas pietiktu vēl 75 gadiem, ja to izmantos tikpat intensīvi kā līdz šim. Es būtu gatava laboratorijā saražot biodīzeli, lai uz Rīgas 800 gadu jubileju ar to varētu palaist kādu autobusu – lai rīdzinieki pārliecinās, cik tas patīkami nosmaržo pēc pankūkām! – stāsta zinātniece.
Biodegvielas nākotne jau sākusies
Šādu attīstības modeli veicina arī Saeimas izstrādātā likumdošana par degvielas akcīzes nodokli. Ar 2003. gadu tas biodegvielai (ar spirtu bagātinātajam benzīnam, kas ir draudzīgāks dabai) būs par diviem santīmiem litrā zemāks nekā pārējai degvielai. Tādējādi autobraucēji tiks stimulēti izmantot videi nekaitīgo latolu.
Aizpērn Latvijā rapsi audzēja tikai 900 hektāru, pagājušajā gadā – jau 7000, šogad – ap 8000 hektāru platībā. Rapša eļļas spiedes jau ir vairākās vietās Latvijā – Priekulē, «Dobele Agrā», Naukšēnos, Skrīveros, Alsungā un citviet. Piemēram, Alsungas pagasta zemnieku saimniecībā «Zaļkalni» jau darbojas rapša sēklu pārstrādes cehs un iegādāta ar šo eļļu darbināma bloktermoelektrostacija, lai nodrošinātu saimniecību ar strāvu un siltumu graudu žāvēšanai. Lauki Kurzemē un Zemgalē kļūst arvien dzeltenāki, bet eļļasaugu audzētāju un pārstrādātāju asociācijas «Latvijas rapsis» prezidents Ē.Ruža ir pārliecināts, ka Latvijā ar šo kultūru būtu lietderīgi apsēt vismaz 100 līdz 200 tūkstošu hektāru, jo tās produktu realizācija pasaules tirgū ir neierobežota. Tikai puse no saražotā daudzuma nokļūst Liepājas Eļļas ekstrakcijas rūpnīcā, otra puse ar biržas starpniecību nonāk Eiropā un citviet pasaulē. Francijā rapsi audzē 15 līdz 20 procentos no sējumu platības. Līdzīga aina vērojama arī vairākās citās Eiropas valstīs. Vācija par vienu no biodegvielas trūkumiem uzskata nepieciešamību pēc lielām platībām, tāpēc pusi no nepieciešamā daudzuma vācieši importē no Polijas. Acīmredzot tā ir viena no nākotnes iespējām ne tikai autobraucējiem, privāto termoelektrostaciju īpašniekiem, bet arī zemniekiem nākotnes Eiropā.
