Pēdējo dienu spēcīgās lietavas ne mazums galvassāpju sagādājušas Jelgavas novada zemniekiem. Kulšanai gatavie rapši pavasarī krietni izslīka, bet tagad lietus un krusas graudi daudzviet pākstis izkūluši turpat uz lauka. Šā iemesla dēļ zemnieki paredz neplānoti augstas iepirkuma cenas.
Lielākā lietus un vēja skāde vērojama Svētes, Zaļenieku, Glūdas pusē, kur labība zemē guļ kā norullēta. Mitruma piesūcinātās vārpas noliekušās teju līdz zemei un vēja brāzmās sagulst vēl vairāk. Daudzviet rapšu lauki ir balti, kas liecina par izbirušām galotnēm. Tomēr zemnieki optimismu nezaudē un cer, ka tuvākajā laikā lietavas mitēsies un vismaz daļu ražas vēl izdosies glābt. Pārāk riskanta kultūraSIA «Daile Agro» valdes loceklis Raimonds Pokulis «Ziņām» stāsta, ka šā gada lietavas laukiem nodarījušas būtiskus postījumus, jo īpaši rapšu laukiem. «Ar kombainu jau pāri būs jāpārbrauc, bet par ražu šogad nevar būt ne runas. Ar kviešiem izskatās labāk, mūsu pusē lielais negaiss ķēris pāris lauku, bet pārējiem nav ne vainas,» noteic R.Pokulis, piebilstot, ka pirms lietavām šķitis, ka raža būšot laba: «Par laukiem īpaši nevar priecāties, kamēr ievāktais nav nodots. Šis gads to labi pierādījis.» «Daile Agro» tīrumos zeļ ap 300 hektāriem rapša, 1300 hektāru ziemas kviešu, ap 300 hektāru miežu. Agronome Arita Kokina cer, ka triju dienu laikā tiks pabeigta rapšu kulšana un varēs ķerties klāt kviešiem. Zemnieku saimniecības «Ābelītes» īpašnieks Agris Buka Zaļenieku pusē teic, ka šis varētu būt pēdējais gads, kad viņš audzē ziemas rapšus. Lai arī viņa laukiem krusa un negaisa mākoņi gājuši secen, A.Buka spiests atzīt, ka tā ir pārlieku riskanta kultūra – šopavasar daudziem izslīka, tagad savu darbu paveicis negaiss un krusa. Saimnieks nomā un apsaimnieko laukus arī Latgales pusē, kur ziemas rapša kūlums no 200 hektāriem jau ievākts. «Tur lauki bija gatavi ātrāk, tāpēc veiksmīgi paspējām visu novākt. Raža, īpaši Latgalei, bija laba – 2,5 tonnas no hektāra,» stāsta A.Buka. Vakar viņa kombaini devās arī Zaļenieku rapšu laukos. Agris ir viens no tiem zemniekiem, kas jau iepriekš noslēdzis līgumu ar uzņēmumu «Latraps» par rapšu iepirkuma cenu, taču tagad tā vērtība tirgū ir lielāka. «Uzņēmums man piedāvāja 200 latu par tonnu. Parēķināju, ka bilancē ar tādu cenu vajadzētu pietikt un noslēdzu līgumu par 200 tonnām. Bet mēs jau neviens nezinām, kādu cenu diktēs birža, pašlaik tirgū dominē ap 230 latu, un šajā ziņā līgumu slēdzēji varbūt ir zaudētāji,» skaidro A.Buka. «Ābelītēs» 165 hektāru platībā vēl gatavojas vasaras rapši, bet 210 hektāros – ziemas kvieši. Bažu nav«Latraps» izpilddirektors Edgars Ruža situāciju tik kritiski vis nevērtē un atzīst, ka Jelgavas novadā vien atsevišķās vietās krusa papostījusi rapšu sējumus. «Lielplatone un saimniecības ap Zaļeniekiem cietušas vairāk, citur viss ir kārtībā un bažu, ka varētu trūkt rapšu, mums pagaidām nav. Kombaini ir tīrumā, un Elejas pieņemšanas punktā jau veidojas piegādātāju rindas. Viss notiek,» vakar telefonsarunā «Ziņām» apstiprināja E.Ruža. Vai nelabvēlīgie laika apstākļi neietekmēs rapšu cenu? E.Ruža atgādina, ka to ietekmējot vienīgi pasaules tirgus cenas. «Jau tagad rapšu cena ir krietni virs normas un līmenis iet pāri tam, lai sēklu varētu izmantot pārstrādē,» norāda E.Ruža. Viņaprāt, augstā cena rada bažas lopkopjiem, kas rapšu izstrādājumus izmanto kā lopbarību: «Pie tādām cenām nopietni jāsāk domāt par iespējamo «piena krīzi»». «Latraps» vadītājs neesot dzirdējis, ka lielsaimniecības nākamgad plānotu atteikties no ziemas rapšu audzēšanas, tos aizstājot ar citu kultūru. «Tāda informācija vēl nav nonākusi. Tad jau tiem, kas paliks, būs labāk – mazāk konkurentu un augstāka cena. Tas ir tāpat kā ar sīpoliem: ja vienu gadu tie nepadodas, daudzi atmet ar roku un neaudzē, bet nākamajā gadā nožēlo, jo palikušajiem raža ir izcila,» nosmej E.Ruža.
