Raiņa iela, lai arī ar atsevišķiem trūkumiem, tomēr ir vislabākā, secina cilvēki ar īpašām vajadzībām, apmeklējuši vairākus pilsētas objektus un izvērtējuši, cik viegli tajos iekļūt. Viņi arī norāda – daudzās citās ielās izdrupušie trotuāri un stāvās uzbrauktuves apdraud ratiņnieku drošību.
Pēdējos gados vides pieejamība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām pilsētā ir ievērojami uzlabojusies, atzīst viņi paši, taču joprojām tiek atklātas aizvien jaunas vietas, kur bez apkārtējo palīdzības cilvēks ratiņkrēslā iekļūt nevar vai arī tas ir grūti izdarāms. Šonedēļ Sabiedrības integrācijas pārvalde sadarbībā ar Jelgavas Sociālo lietu pārvaldi organizēja monitoringu par vides pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Kā eksperti tika pieaicināti cilvēki ratiņkrēslos – vides pieejamības pārzinātājs Kārlis Rūba un sieviešu invalīdu biedrības «Zvaigzne» vadītāja Dzintra Saulkalne. Šoreiz galvenokārt apmeklētas sabiedriskās, to skaitā ēdināšanas, vietas. Pirms tualetes – jāpavizinās Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiālē Jelgavā ratiņnieku vajadzībām izbūvēta uzbrauktuve, taču piekļuve tai izdrupusi un rati var viegli apgāzties. Bez citu palīdzības iekļūt NVA cilvēkam ratiņkrēslā ir sarežģīti. Neparasta aina atklājas arī tirdzniecības centrā «Pilsētas pasāža». Lielveikalā, lai invalīds nokļūtu tualetē, ar liftu jātiek līdz otrajam stāvam, taču tur – durvis ciet. Uz durvīm atstāta zīmīte vēsta, ka tualetes atslēga atrodas Informācijas centrā pirmajā stāvā, un cilvēkam atkal ar liftu jānokļūst lejā pēc atslēgas. Savukārt šīs pašas ēkas picērijā tualete ir, taču izbūvētie «labirinti» neļauj ratiņkrēslā izgrozīties un nokļūt līdz mērķim. «Pilsētas pasāžas» direktore Kristīne Breiere «Ziņām» skaidro, ka situācija ir nepatīkama, bet cita risinājuma neesot. «Diemžēl šāda kārtība nepatīk arī mums, taču centra apmeklētāji nav tik godprātīgi, lai mēs rīkotos citādi. Iepriekš invalīdiem paredzētās tualetes regulāri tika izlauztas, pieķēzītas, izdemolētas, tāpēc nolēmām to turēt aizslēgtu. Tur var nākt arī māmiņas ar zīdaiņiem, jo ir ierīkots bērnu pārtinamais galds, tādēļ vēl jo vairāk nekārtības nav pieļaujamas,» skaidro K.Breiere. Ļoti bieži to radītāji esot jaunieši, kas centra otro stāvu izraudzījušies kā ērtu «tusēšanās» vietu.Iestādes vadītāja norāda, ka atslēgu turēt kādā no veikaliem otrajā stāvā arī neesot iespējams. «Veikali ir īrnieki, un viņiem tas nav jādara, pārdevēji ir aizņemti ar pircējiem, un veikalos ir pārtraukumi, tāpēc labākā vieta, kur atrasties tualetes atslēgai, ir Informācijas centrs,» viņa skaidro. Raiņa ielas plusi un mīnusiLai no tirdzniecības centra Driksas ielā nokļūtu līdz netālajam «Kanclera namam», ratiņniekiem jāpārvar bīstams šķērslis Katoļu ielā, jo trotuāra nobrauktuve ir pārāk stāva – no tās grūti nobraukt un tikpat kā neiespējami uzbraukt. Šajā iestādē cilvēks ratiņkrēslā tualetē tiek, taču arī tur prasās uzlabojumi, lai cilvēkam būtu ērtāk aizvērt durvis no iekšpuses. «Testēta tika arī rekonstruētā Raiņa iela. Nākas atzīt, ka jaunie luksofori ir aprīkoti ar grūti uztveramu skaņas signālu, dzirdes invalīdam tas vispār nav saklausāms. Bet kopumā nobrauktuves no ietvēm ir labi aprīkotas, atsevišķās vietās jau izveidojies neliels iesēdums, kas ratiņniekam ir traucējošs faktors. Pie vairākiem veikaliem uzbrauktuves ir augstākas par 45 centimetriem, bet tām nav margu, pie kurām pieturēties, lai gan likums nosaka, ja uzbrauktuve ir stāvāka, rokturiem jābūt. Pie luksoforiem izveidotie dzeltenie punktotie laukumi, kas paredzēti, lai redzes invalīdus brīdinātu par krustojuma tuvumu, dažviet ir uzlikti slīpi, kas neredzīgu cilvēku var novirzīt no maršruta,» skaidro Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes ergoterapeite Ināra Kurča, kas apgaitā pa pilsētu devās kopā ar cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
