Pirms dažiem gadiem, kad vēl plauka kiosku tirdzniecība, dažas firmas lietošanā sāka pārņemt daudzdzīvokļu māju ratiņtelpas, kuras iedzīvotāji parasti neizmantoja.
Pirms dažiem gadiem, kad vēl plauka kiosku tirdzniecība, dažas firmas lietošanā sāka pārņemt daudzdzīvokļu māju ratiņtelpas, kuras iedzīvotāji parasti neizmantoja. Šodien kiosku rindas nozudušas, taču daudzos tā dēvētajos masīvos vietām pie katras otrās kāpņu telpas ir bijušajā ratiņtelpā ierīkots veikaliņš, kas dažkārt ir izdevīgs ne tikai ar tuvo atrašanos, bet arī ar cenām. Šie veikaliņi ir dažādi, un dažāda ir kārtība tajos.
Lai noskaidrotu, cik šajos veikalos ir pašvaldības vai valsts prasībām atbilstoša aprīkojuma, kāds ir to noformējums un kā ievērotas pārējās normas, pilsētas domes darbinieki un citu dienestu pārstāvji 2. septembrī devās vispārējas apskates reidā pa šāda tipa veikaliņiem. Ierosme nākusi no reģionālās valsts darba inspekcijas, un līdztekus tās darbiniekiem – Guntai Grīnfeldei un Albertam Suveizdam – apgaitā piedalījās arī pilsētas galvenais arhitekts Kaspars Riekstiņš, būvinspektors Jānis Kazlovskis, Jelgavas vides veselības centra galvenais ārsts Juris Volostņikovs, pilsētas galvenais mākslinieks Valērijs Rozaščenkovs un domnieks un ugunsdzēsēju priekšnieks Jānis Čevers.
Lai gūtu plašāku iespaidu, tika apbraukāti vairāku daudzdzīvokļu māju masīvi – Dambja ielā, Asteru ielā, Satiksmes ielā, Meiju ceļā un Pērnavas ielā.
Katram savas jomas pārstāvim bija kas bilstams par minētajiem veikaliem, un jāteic – ļoti maz slavējama. Daudzos veikalos izbūves plānojums bijis citādāks un skaistāks, nekā tas realizēts, trūkst arī dažādu ietaišu, starp kurām svarīgākais trūkums ir ventilācija. Vasarā var logus atvērt, kas gan dažā veikaliņā maz ko līdz. Bet kā būs ziemā? Dažos veikalos nav ievērota viena no galvenajām ratiņtelpu veikaliņu prasībām – lai būtu atsevišķa ieeja no ieejas dzīvokļu kāpņu telpā. Nepilnības atrada un piefiksēja arī vides veselības centrs. Daudziem veikaliem bija galīgi bezgaumīgas vai arī glītākas, bet ar pašvaldību nesaskaņotas reklāmas un izkārtnes.
Tas gan nebija ratiņtelpas veikaliņš, bet gan autodaļu veikals pagrabtelpā Satiksmes ielā 57, kura pārdevēji informēja apgaitas grupu, ka beidzies tirdzniecības atļaujas termiņš, taču viņi nevarēja uzrādīt arī veco – visticamāk tirgošanās šeit jau labu laiku bijusi bez tirdzniecības atļaujas. Turklāt arī veikaliņa iekārtojums bija viens no sliktākajiem.
Pilsētas galvenais arhitekts secināja, ka šiem veikaliņiem ir visai viegli ātri atvērties, neveicot visas normu prasības. Viņi pa atsevišķiem dienestiem un iestādēm savāc atļauju, saņem tirdzniecības atļauju, un – viss notiek – īsti nezinot, kādā līmenī. Ir jāpanāk, ka arī šos veikalus, tāpat kā citas būves, atļauj atklāt tikai tad, kad viss ir sakārtots atbilstoši plānojumam un visām prasībām. Šādās domās bija arī pārējie reida dalībnieki. Tika nolemts gatavot domei ierosinājumus par šādu kārtību un atbilstošu noteikumu projektu.
Pēc daudzu domām, veikali ratiņtelpās līdzīgi kioskiem ir pārejoša parādība, jo ne mazums pagalmu ir piemēroti atsevišķu veikalu izbūvei (kā tas ir, piemēram, P. Lejiņa ielā 5). Ratiņtelpās ir arī mazas šūšanas darbnīciņas vai frizētavas, gan arī ar dažiem trūkumiem. Pozitīvs piemērs bija grāmatu un avīžu tirgotava Satiksmes ielā.
Par labāko izbijušā ratiņtelpā ierīkoto veikalu apgaitas komisija atzina SIA «Polan» veikalu Pērnavas ielā 10, kas stipri kontrastē ar citiem. Lai nu kā, bet jāpanāk, lai līdz zināmam laikam šajos veikalos pie kāpņu telpām būtu kārtība gan dizaina, gan aprīkojuma ziņā, atbilstoša plānotajām un apstiprinātajām pašvaldības prasībām.
