Attīstot pilsētas infrastruktūru un ar dažādiem Pašvaldībai pieejamiem instrumentiem uzlabojot uzņēmējdarbības vidi, kas ļauj radīt jaunas un labi atalgotas darbavietas, ikviena pašvaldība cīnās par katru cilvēku. Turklāt konkurence notiek ne tikai Latvijas pašvaldību starpā, bet arī Eiropas mērogā, diskusijā laikraksta «Dienas Bizness» klubā vakar uzsvēra Jelgavas Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.
55 procentus no visām darbavietām Jelgavā pašlaik aizņem pilsētnieki, bet pārējās – apkārtējo pašvaldību iedzīvotāji, turklāt septiņi procenti pie mums strādājošajo ik dienas mēro ceļu uz darbu no Rīgas. Savukārt liela daļa jelgavnieku dodas pretējā virzienā – uz galvaspilsētu, atklāja A.Rāviņš. Mērs gan pieļāva, ka daļa no jelgavniekiem galvaspilsētā nodarbināti bankās, lielos uzņēmumos vai valsts iestādēs, kur ir salīdzinoši lielākas algas nekā Jelgavā. «Daļa no Rīgā nodarbinātajiem ir tā sauktās «baltās apkaklītes» – dažāda līmeņa labi apmaksāti speciālisti. Objektīvu iemeslu dēļ Jelgavā diez vai kādreiz būs tik daudz iespēju, lai visus šos cilvēkus nodarbinātu mūsu pilsētā,» pauda A.Rāviņš.
Vienlaikus viņš akcentēja Jelgavas īstenoto izglītības stratēģiju, pašvaldībai veicinot zinošu un ar inovatīvām idejām bagātu cilvēku izglītošanu, īpaši ņemot vērā uzņēmēju vajadzības pēc konkrētas speciālitātes darbiniekiem visdažādākajās jomās. «Mūsu izglītības sistēma ir pakārtota tam, lai uzņēmējs var atnākt un uzreiz saprast, kas tieši viņam ir pieejams Jelgavā. Īstenotā izglītības politika un dažādas programmas ir veicinājušas bērnu un jauniešu centības un zināšanu pieaugumu, ko apliecina arī to skolēnu skaita kāpums, kuri mācību gada noslēgumā saņem pilsētas iedibināto naudas balvu 75 eiro apmērā par izcilām sekmēm mācībās – to piešķir tiem 7.–2. klašu skolēniem, kuru vidējā atzīme ir 8,5 balles un augstāk. Pērn mēs apbalvojām 180 izcilu skolēnu, bet šā mācību gada beigās prēmēto skaits palielinājās jau līdz 225,» uzsvēra A.Rāviņš, gan piebilstot, ka «ir arī otrs gals» – pilsētā ir ap 200 jauniešu, kas nekur nestrādā un nemācās, tādēļ pašvaldība ar dažādām programmām cenšas veicināt viņu izglītību vai iesaistīšanos darba tirgū. «Katrā ziņā cenšamies šos jauniešus pavilkt uz augšu,» pauda mērs.
Graudu baržas uz Rīgas ostu
Sarunā ar uzņēmējiem A.Rāviņš ironizēja, ka Jelgavai mēdz pārmest pārāk lielu aizraušanos ar dažādiem infrastruktūras projektiem, taču tas faktiski ir galvenais veids, kā pašvaldība var paaugstināt savas izredzes konkurencē ar citām pašvaldībām investoru piesaistē. «Lai gan Latvijas Pašvaldību savienībā esam domubiedri un kopīgi veicinām dažādu svarīgu jautājumu risināšanu, ikdienā mēs savā starpā ļoti spēcīgi konkurējam par ikvienu cilvēku un uzņēmēju. Jebkurš investors skatās mūsu iespējas un piedāvājumus un attiecīgi arī izdara izvēli, kurā vietā attīstīt savu biznesu,» pauda mērs.
Tieši tādēļ Jelgava izmanto arī pieejamos ES fondu līdzekļus, lai sakārtotu un attīstītu pašvaldības teritoriju, tajā skaitā esošās un potenciālās industriālās zonas. Kā piemēru viņš minēja bijušā Jelgavas lidlauka teritoriju, kur ir 320 hektāru zemes un iespējams izveidot industriālo zonu. Tieši tādēļ patlaban tiek izstrādāts šīs teritorijas apkārtnes plānojums, tajā skaitā paredzot vēl vienu tiltu pār Lielupi, tā saukto Ziemeļu šķērsojumu, izveidojot visu nepieciešamo infrastruktūru potenciālo investoru ienākšanai šajā pilsētas zonā. Pašvaldībai gan vēl nav panāktas konkrētas vienošanās ar iespējamajiem investoriem, tomēr sarunas notiek ļoti aktīvi, tajā skaitā ar uzņēmējiem no Ķīnas, pauda A.Rāviņš.
Pašvaldības nākotnes plānos ir ideja attīstīt baržu satiksmi pa Lielupi līdz pat Rīgas ostai, kas ir loģisks un visnotaļ realizējams projekts. Ar baržām no Jelgavas apkārtnes varētu uz Rīgas ostā ienākošajiem lielajiem kuģiem transportēt apkārtnes zemnieku graudu kravas, kas graudaudzētājiem izmaksātu lētāk, nekā vedot tās uz ostu ar automašīnām, norādīja mērs. Šādi varētu tikt attīstīta arī cita veida kravu transportēšana no iekšzemes uz Rīgas ostu.
Cerības paliek
Sarunā ar uzņēmējiem tika apspriesti arī pilsētai sāpīgi jautājumi, tajā skaitā autobusu ražotāja «AMO Plant» jau ieilgušās nedienas, kā arī uz nenoteiktu laiku iesaldētais vagonbūves uzņēmuma būvniecības projekts. Lai gan pagaidām nav manāma nekāda reāla kustība, kas liecinātu, ka «AMO Plant» varētu veiksmīgi atsākt darbu, A.Rāviņš pilnībā šā uzņēmuma nākotni nenoraksta: «Es vēl neuzskatu, ka uzņēmums ir pilnībā pilsētai zaudēts.» Joprojām «AMO Plant» lielākie akcionāri kopā ar sadarbības partneriem no Holandes meklē risinājumus, lai ražotnes darbību atjaunotu.
Savukārt, runājot par Krievijas uzņēmuma «UralVagonZavod» (UVZ) Jelgavā daļēji jau uzbūvētās vagonu ražotnes nākotnes perspektīvām, A.Rāviņš norādīja, ka rūpnīca ir izveidota 60–70 procentu apjomā, turklāt jau atgādāta un noliktavās izvietota daļa iekārtu. Tā kā sākotnēji iecerētā rūpnīcas ražošanas jauda ir krietni samazināta – no 2500 līdz 1500 dzelzceļa vagoniem gadā –, pašlaik tiek domāts par ražošanas dažādošanu, lai pilnībā izmantotu iecerētā uzņēmuma teritoriju un iespējas. Uzņēmuma pārstāvji ir noslēguši jaunus līgumus par saistību nokārtošanu ar vietējiem uzņēmējiem, kam UVZ īpašnieki palika parādā par būvniecībā jau paveikto. Vienošanās iekļautais parādu dzēšanas grafiks tiek pildīts, tādēļ ir pamats sagaidīt, ka jūnija beigās vai jūlijā atsāksies rūpnīcas būvniecības noslēdzošais posms. «Patlaban nekas neliecina, ka investors varētu mainīt savus plānus un aiziet no Jelgavas,» teica mērs, gan atturoties prognozēt, kad rūpnīca varētu sākt reālu darbu. ◆
