Guntas un Ziedoņa Saulāju saimniecībā Jaunsvirlaukas pagasta «Vainagos», kā jau laukos pienākas, kāposti audzēti kopš laika gala.
Guntas un Ziedoņa Saulāju saimniecībā Jaunsvirlaukas pagasta «Vainagos», kā jau laukos pienākas, kāposti audzēti kopš laika gala. Līdz ar ekonomiskām pārmaiņām saimniece šiem dārzeņiem sākusi pievērst lielāku uzmanību. Tāpēc saņēmusi lauksaimniecības konsultāciju biroja vadītājas aicinājumu piedalīties šķirņu demonstrējumos.
Nu pienācis ražas laiks lauku dienas ietvaros dalīties pieredzē par šo dārzeņu audzēšanas un kopšanas apstākļiem, novērtēt zaļgandūmakaino galviņu apjomus, garšas īpatnības, vizuālo izskatu un citas nianses.
Kaut arī apskatei un nogaršošanai izliktās gandrīz divi desmiti vidējo un vēlo šķirņu galviņas ir gana lielas, stingras un izskatīgas, saimniece tūlīt atzīstas, ka nav paredzējusi šīsvasaras apstākļus. Tie audzētājiem bijuši sevišķi nepateicīgi un jau kopš sēšanas rūpes un raizes vien sagādājuši. Tiesa, kad agrie kāposti jau apēsti, bet vēlajiem un vidējiem ir klāt vākšanas laiks, pavasara grūtības sāk piemirsties. Bet to bijis pietiekami. Dienas divas pēc iesēšanas atklātā laukā pamatīgs lietus visu, dobju pārklāju ieskaitot, iedzinis zemē. Savukārt stādīšanas laiks bijis pārāk karsts un vējains. Tomēr galu galā stādus ne saule izdedzinājusi, ne vējš aizpūtis. Un tad nācis kukaiņu laiks. Saimniece sakās neatceramies tādu gadu, kad cekulkode bijusi tik negausīga. «Ķīmiju izmantojam maz. Bet ar to varbūt zaudējam kvalitātes ziņā,» saka G. Saulāja, atzīdama, ka trešās miglošanas reizes pret kukaiņiem tomēr pietrūcis, jo lapas tā pavairāk sagrauztas. No insekticīdiem parasti lietots decis, taču šosezon secināts, ka fastaks varētu būt efektīvāks un izdevīgāks. Karstajā un sausajā laikā grūti klājies ar virsmēslošanu, tāpēc plānoto simts amonija salpetra kilogramu vietā kāpostu hektārs spēcināts ar šķidro komplekso mēslojumu, kam pievienoti mikroelementi. Virsmēslošana apvienota ar kāpostu apstrādi pret kukaiņiem un nezāļu iznīcināšanu. Savukārt pirms stādīšanas augsni sagatavojot, tās hektārs bagātināts ar 450 kilogramiem NPK-62630, 280 kilogramiem amonija salpetra un 120 kilogramiem kālija sulfāta.
Skābējamie kāposti uz lauka stādīti jūnija vidū. Spriežot pēc teorētiķu ieteikumiem, termiņš atzīstams par vēlu. Taču praktiskā pieredze liecinot, ka septembra sākumā nogatavojušās galviņas grūti ir realizēt, jo tad cilvēkiem aktuālāka ir kartupeļu sarūpēšana. Skābēšanai mājsaimnieces vairāk pievēršoties oktobrī. Tiesa, šķirņu daudzveidība «Vainagos» ļauj visam notikt pakāpeniski – vienai gatavību sasniegušai šķirnei seko nākamā. Šobrīd visgatavākie un sulīgākie ir ‘Glory Enkhuizen’ kāposti. Arī ‘Rinda’ sāk šķelties pušu. Pēc tam sekos ‘Megaton’. Kaut arī jau kuro gadu tiek izmēģinātas daudzas jaunās un pieejamās šķirnes, Gunta Saulāja noliedz, ka attiecībā uz kāpostiem būtu izdarījusi galīgo šķirņu izvēli. Viņai patīk izmēģināt. Ja no citas šķirnes nopirkts tikai simts sēkliņu, uzreiz nezināmai šķirnei lielāku platību atvēlēt saimniece neuzņemas. Labāk sākt ar mazumiņu, lai izdošanās reizē audzēšanu turpinātu. Kā skābējamie kāposti sevi vienmēr attaisnojot ‘Megaton’. Šķirne ‘Krautman’ šogad gan mazāka padevusies, toties ne sliktāka. Gadus četrus tiek audzēta ‘Rinda’. No vēlajām šķirnēm ne reizi nav pievīlusi ‘Lennox’, kas galdā liekama tikai pēc jaunā gada, bet glabājas līdz pat jaunajai ražai. Šogad izmēģināšanai paņemta ‘Skanve’. Ja glabāšanās ziņā tā būs gana izturīga, šķirne par izdevīgu atzīstama tanī ziņā, ka lētāk dabūjamas tās sēklas. Saimniece priekšroku dod firmas «Bejo» piegādātajām – labai, kaut arī dārgai precei. Iepriekšējos gados kāposti sēti kūdras «podiņos», katrā ar pinceti ieliekot vienu sēkliņu. Šogad no šā principa atteikušies, jo stādīšanai izmantots kaimiņsaimniecības agregāts.
«Vainagu» saimniecei patīk sadarboties, paskatīties, kas jauns pie kaimiņiem, kā aug šķirnes, kas nav pašu dārzā. Tādā veidā nostiprinājušās attiecības ar Lidiju Meikulāni no pašu pagasta un Tamāru Bisenieci no Lielplatones. Braukšana uz semināriem, savstarpējas konsultācijas sagādājot īstu gandarījumu. Arī kāpostu dienā «Vainagos» abas kolēģes bija klāt. Lidija bija paņēmusi līdzi divas savējās šķirnes, kas neaug Saulāju dārzā. Savukārt Tamāra izpelnījās īstas kāpostu pazinējas atzinību, jo degustēšanai izliktos pirms pāris dienām skābēto kāpostu paraugus novērtēja kā īsts lietpratējs – atbilstoši šķirņu gatavības pakāpei. Kopumā krāsas, garšas, izskata un aromāta ziņā par labāko tika atzīti šķirnes ‘Krautman’ svaigi skābētie kāposti.
Līdztekus kāpostu hektāram saimniecībā audzē arī visus pārējos dārzeņus. «Kad abonements tirgū paņemts, galdiem jābūt pilniem un izvēlei plašai,» saka G. Saulāja. Saimniecībā izaudzētie dārzeņi realizēti galvenokārt tiek saviem spēkiem, vēl arī Rīgas veikalā «Lauku sēta». Šī nozare saimniecībā nav tā galvenā, bet laikā, kad nav ienākumu no graudu, kartupeļu vai cūku audzēšanas, finansiālais atspaids ir pietiekams. Šogad pat, kad pavadzīmēs par nodotajiem graudiem tuvākais naudas saņemšanas termiņš figurē 28. decembris, grūti būtu nodrošināties ziemāju sējai. Saulāju saimniecībā, kas kopā ar nomas zemi ir aptuveni pussimts hektāru liela, pierasts saimniekot pašu spēkiem, kas atzīti par pietiekamiem. Saimnieks Ziedonis, savulaik enerģētiķis būdams, pārzina ne tikai savu nozari, bet pievērsies arī celtniecības, mehanizācijas, lopkopības un citām saimniecībā vajadzīgām lietām. Krietnas rokas ir visiem četriem dēliem. Kamēr divi mazākie mācās vietējā skolā, Vilnis, tāpat kā vedekla Zaiga, savas praksē iegūtās lauksaimnieciskās zināšanas papildina Lauksaimniecības universitātē.
