Vēl šodien var pagūt aplūkot Ivara Klapera vadītās Tautas gleznošanas studijas dalībnieku darbu izstādi.
Pavasaris atnācis ar krāsainu ziedu kupenām un Mākslas dienu izstādēm Jelgavā. Mūsu pilsēta var būt lepna ar kuplu mākslinieku pulku, kas ne tikai priecē acis un sirdi, bet arī atgādina par cilvēkiem, kuri savu ikdienu nevar iedomāties bez krāsām un radošas darbošanās dažādās mākslas jomās. Līdztekus Jelgavas Mākslinieku organizācijas izstādēm pilsētā noris aktīva dzīve arī Tautas gleznošanas studijā, kuru nu jau 25 gadus vada mākslinieks Ivars Klaperis. Interesanti, bet triju izstāžu kopu Jelgavas kultūras namā var pat uzskatīt par tādu kā koleģiālas sadarbības zīmi starp studijas dalībniekiem un vadītāju. Izstādēs redzamie darbi galvenokārt tapuši no pērnā rudens līdz šā gada pavasarim.Tonāli jūtīgie gleznojumiParasti cenšos apskatīt gleznošanas studijas darbu izstādes, jo tās ir labs sabiedrības noskaņojuma, darbošanās azarta un jaunu meklējumu indikators. Nenoliedzami, ka viens no intereses iemesliem ir arī fakts, ka 70. gados pats tur atradu pieturvietu, interesantus cilvēkus un lielisku iespēju eksponēt izstādēs savas neviennozīmīgi vērtētās gleznas.Parasti mākslas ekspozīcijās piesaista lielākais, krāsainākais vai citādi spēcīgākais darbs. Šoreiz man bija citādi, jo skats apstājās pie neliela akvareļa «Osta», kur autors Jurijs Derjuševs demonstrējis lielisku akvareļa tehnikas pārvaldīšanas spēju un ar patiesi vienkāršiem paņēmieniem radīta noskaņa. Stabilu darbu kopu izstādēs eksponē Milda Agnese Pakšiņa, kas ar saviem tonāli jūtīgajiem gleznojumiem, tai skaitā «Pavasara ainavu», piedāvā baudīt meditatīvu noskaņu. Kā koši pretsvari darbojas Miervalža Derkusova spožie plenēra gleznojumi, un «Pavasara saulē», manuprāt, runā visizteiksmīgāk. Indras Grasbergas ekspresīvie darbi allaž sakustina mierīgu ekspozīciju. Par to pārliecinājāmies gan šajās, gan personālizstādēs. Kā vienmēr, ar monumentālu ievirzi raksturojami Franča Gailiša darbi. Romantiskais Ludzas pilsdrupu gleznojums veiksmīgi dažādo ekspozīciju. Pirmā mācību vietaGleznošanas studija daudziem mākslas interesentiem ir pirmā mācību vieta, kur I.Klapera vadībā tiek apgūti kompozīcijas, zīmēšanas un gleznošanas pamatu pamati. Izstādēs interesanti vērot, kā pakāpeniski no akadēmiskās klusās dabas viņu ceļš ved uz ainavu un tālāk uz personiskās domas, sajūtas vizualizāciju. Nozīmīga ir studijā gleznoto kluso dabu ievietošana izstādēs, jo viens no vērtēšanas kritērijiem ir salīdzinājums, un tāda iespēja ir gan Ilzei Rēderei, gan Andai Ivuškānei un citiem. Ieva Lase-Puidīte un Anita Mieze gleznošanas studijā darbojas ar Jelgavas Mākslas skolas pieredzi, un tas norāda, ka nepieciešamība būt mākslā ir nopietna. Silvija Pētersone šajās izstādēs rāda savus ceļojumu iespaidus, kas nebūt nav tik vienkāršs uzdevums, bet «Rīts Fusinā» pārliecina gan par ceļotājas prieku būt konkrētajā vietā, gan krāsās radīto noskaņu.Gleznošanas studija ir vieta, kur cilvēki atgriežas pat pēc daudziem gadiem. Aleksis Jakimaitis ar lielu sparu aizpilda pārtrauktās vietas radošajā darbā un gleznošanas manierē. Klusā daba studijā ar savu ekspresīvo krāsu salikumu un gleznošanas paņēmieniem ļauj mums cerēt, ka turpmākajās izstādēs redzēsim jaunus darbus. Nedaudz vientulīgs izskatījās Intas Bites lieliskā tehnikā gleznotais akvarelis «Klusā daba ar vēžiem». Vēl daži šādi akvareļi būtu lieliski stiprinājuši studijas izstādes kopskatu. Ceru, ka rakstā nepieminētie autori mani sapratīs pareizi, jo, lai analizētu visu 26 studistu 80 darbus būtu nepieciešams ievērojami plašāks apcerējums. Katrā ziņā Tautas gleznošanas studijai Jelgavas kultūras dzīvē ir sava vieta, atbalstītāji un cienītāji. Mākslinieka galvenais uzdevums ir radīt un ik palaikam sarīkotā izstādē saņemt atbalsi no sabiedrības.
