Jelgava no ekonomiskā aspekta izvietota ģeogrāfiski ļoti izdevīgi – tā atrodas pašā Latvijas centrā un tranzītceļu krustpunktā. Pilsētas izvietojums un infrastruktūra dod mums lielas priekšrocības uzņēmējdarbības attīstībai.
Jelgava no ekonomiskā aspekta izvietota ģeogrāfiski ļoti izdevīgi – tā atrodas pašā Latvijas centrā un tranzītceļu krustpunktā. Pilsētas izvietojums un infrastruktūra dod mums lielas priekšrocības uzņēmējdarbības attīstībai.
Uzņēmumu skaitam jāaug straujākā tempā
Jelgavā 2002. gadā bija 961 aktīvs uzņēmums jeb tikai 14 uzņēmumu uz 1000 iedzīvotājiem, kas ir otrs mazākais rādītājs starp Latvijas lielākajām pilsētām (vēl zemāks šis rādītājs ir tikai Daugavpilī). Vienlaikus kā pozitīvs faktors jāmin ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaita pieauguma temps, kas Jelgavā no 1999. līdz 2002. gadam ir viens no augstākajiem valstī – 7,6 procenti jeb 1,9 procenti gadā.
Tas ļauj pieņemt, ka, saglabājoties šādam pieauguma tempam (ja iedzīvotāju skaits būtiski nepalielinās), pilsēta valsts pašreizējo vidējo līmeni jeb 18 uzņēmumu uz 1000 iedzīvotājiem varētu sasniegt 2015. gadā. Ņemot vērā, ka valstī ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaits palielinās par 1,4 procentiem gadā, Jelgavai valsts attiecīgo tā brīža vidējo rādītāju, pastāvot pašreizējam pieauguma tempam, pārskatāmā nākotnē sasniegt ir neiespējami.
Secinājums – ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaits pilsētā ir ievērojami jāpalielina. Lai 2010. gadā Jelgavā šis rādītājs būtu līdzīgs vidējam valstī, pilsētā vajadzētu vēl izveidot vismaz 357 uzņēmumus, sasniedzot ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaitu vairāk nekā 1300.
2002. gadā Jelgavā ekonomiski aktīvo uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību skaits sasniedza 961, no kuriem 45,2 procenti (434) nodarbojās ar tirdzniecību, automobiļu un sadzīves tehnikas remontu, 12 procentu (115) darbojās rūpniecībā, 7,6 procenti (73) – būvniecībā, pārējie veica cita veida uzņēmējdarbību.
Kopprodukts – zemāks par vidējo
Būtisks ekonomiskās situācijas rādītājs ir iekšzemes kopprodukts (IKP). Jelgavā tiek radīti apmēram 2 procenti no Latvijas iekšzemes kopprodukta.
2001. gadā tas bija 1533 lati uz vienu iedzīvotāju, kas ir augstāks par Zemgales vidējo rādītāju (1188 Ls/iedz.), bet zemāks par Latvijas vidējo (2044 Ls/iedz.).
Salīdzinājumam – Rīgā IKP 2001. gadā bija 3442 lati uz iedzīvotāju. Par pamatu šādai starpībai ir lielais nefinanšu investīciju īpatsvars Rīgā (875 lati uz vienu iedzīvotāju 2002. gadā), kas vairāk nekā trīs reizes pārsniedz nefinanšu investīciju apjomu uz vienu iedzīvotāju Jelgavā. Nefinanšu investīcijas nozīmē iespēju izveidot vairāk jaunu darbavietu. Līdz ar to Rīgas iekšzemes kopprodukta radīšanā piedalās ne tikai Rīgas iedzīvotāji, bet arī apkārtējo pilsētu un rajonu iedzīvotāji, kas strādā Rīgā. (Pēc VID datiem, apmēram 15 000 Jelgavas darbaspējīgo iedzīvotāju strādā ārpus pilsētas, tai skaitā Rīgā).
2002. – 2003. gadā pašvaldība daudz darījusi investīciju projektu izstrādē un investoru piesaistē pilsētā. Uzlabojums investīciju jomā redzams jau 2002. gadā – pieaugums attiecībā pret 2001. gadu ir 39 procenti. Tomēr tas ir tikai 47 procenti no Latvijas vidējā.
Jābūt gataviem piedāvāt vietu jaunām ražotnēm
Investoru piesaistei nepieciešamas brīvas zemes platības ar nodrošinātu infrastruktūru, kuras var piedāvāt ražojošiem uzņēmumiem. Pozitīvs piemērs ir ražojošās zonas sakārtošana Aviācijas ielā. Tā kā ražošanas teritorijās vairs nav pietiekami brīvu platību jaunu rūpniecības objektu celtniecībai, ir jāizskata alternatīvie varianti – pilsētas zonējuma maiņa ar mērķi paplašināt ražošanas teritorijas, sadarbība ar kaimiņu pašvaldībām. Ņemot vērā, ka tādās lielvalstīs kā, piemēram, Vācija, brīvu zemes platību ir nedaudz un alga ir lielāka, tā būtu laba iespēja paaugstināt nodarbinātību pilsētā.
Jāņem vērā, ka, palielinoties konkurencei, uzņēmumi meklēs veidus, kā tās samazināt izmaksas. Augot darba samaksai, viens no veidiem, kā samazināt, būs nodarbināto skaita samazinājums, iegādājoties dārgāku un produktīvāku tehniku un uzlabojot vadības stilu. Šie procesi Latvijas tautsaimniecībā ir objektīvi noteikti, ņemot vērā tās kopējo zemo produktivitātes līmeni. Tāpēc jābūt gataviem piedāvāt vietu pilsētā jauniem ražojošiem uzņēmumiem. Jaunās darbavietas kompensēs optimizācijas dēļ zaudētās darba vietas jau esošajos uzņēmumos. Pilsētā jau ir radīta investoru pastiprināta interese par Jelgavu kā potenciālo uzņēmējdarbības vietu. Rīgas tuvums šajā jomā var darboties kā pozitīvs faktors – relatīvi augstā ražošanas objektu un zemes nomas maksa Rīgā daudzus uzņēmējus spiež meklēt lētākus risinājumus, lai samazinātu ražošanas izmaksas, un tie sāk pārcelt ražotnes uz Jelgavu. Viens no faktoriem, protams, ir vidējā darba alga, kas Jelgavā ir zemāka nekā Rīgā. Salīdzinoši ar lielajām Latvijas pilsētām vidējā darba alga Jelgavā ir apmērām līdzīga. Augot investoru skaitam, tai būtu jāpalielinās, tas, protams, ir pozitīvs faktors pašvaldībai.
***
Ekonomiski aktīvie uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības pēc nodarbināto skaita
Uzņēmumu skaits 2002. g.; No tiem ar nodarbināto skaitu <50 50 – 249>249
Jelgava 961 912 40 9
Daugavpils 1548 1470 59 19
Jūrmala 887 845 37 5
Liepāja 1457 1402 44 11
Rēzekne 600 566 32 2
Ventspils 786 750 29 7
Latvija 42534 40531 1721 282
Metālapstrādes un mašīnbūves uzņēmumi Jelgavā ar lielāko apgrozījumu un strādājošo skaitu
Uzņēmuma nosaukums; *Apgrozījums Neto 2002, LVL; **Strādājošo skaits
A/s “Jelgavas Mašīnbūves rūpnīca” 848861 218 (API)
SIA “Madara” 2004796 219 (“Lursoft”)
SIA “RAFS METAL” 63955 26
SIA “Devcon” 227606 22 (“Lursoft”)
SIA “Signum” 770725 30 (API)
SIA “VT East” 408260 SIA “Tehniskais servisslauktehnika” 68246 8
Avots: *”Lursoft” dati; **uzņēmumu telefonu aptaujas dati
