Arāju suņu barības fabrika – tāds varētu pilnais nosaukums uzņēmumam «ASBFabrika», kurš izvietojies agrākajā kolhoza centrā Garozā un, nodrošinot četrpadsmit darba vietu, ražo dzīvnieku barību. Patlaban tur top jauna līnija, lai no jaunā gada ražotu produkciju, kas garšo vistām, cūkām un zivīm.
Garozā, trīssimt metru no skaisti izremontētās Iecavas šosejas, padomju laikā asfaltēts, šaurs celiņš aizved uz agrāko kolhoza «Druva» centru, kur atradās graudu kalte, ēdnīca un kur vairākus gadus bija apsīkums. Kopš 2001. gada, kad tur iemājoja «ASBFabrika», pa šo ceļu atkal vecās kaltes pagalmā tiek ievesti graudi un katru mēnesi izvestas ap četrdesmit tonnu gatavās produkcijas, kas galvenokārt ir suņu barība. Uzņēmuma gada apgrozījums ir 150 – 200 tūkstoši latu. No tirgotāja top ražotājsDace Arāja un viņas dēls Reinis, «ASBFabrika» īpašnieki, ir kādreizējie rīdzinieki. Dace strādāja par medmāsu. Deviņdesmito gadu sākuma ekonomiskā krīze ar kritisko mediķu algu samazinājumu ģimeni aizveda uz laukiem. Arāji Zaļenieku pagastā nodibināja zemnieku saimniecību. Tur, iepērkot no zemniekiem graudus, Dace sāka tirgot mājdzīvnieku pārtiku. Reinis pa to laiku izstudēja par inženieri ķīmiķi (tagad viņš maģistrantūrā apgūst uzņēmējdarbības vadību). Lēmums sākt suņu pārtikas ražošanu bija riskants. Ģimene pārdeva lauku mājas Zaļenieku pagastā un iegādājās tukšo ražošanas centru Garozā. 1998. gadā, pateicoties pieredzējušajiem zinātniekiem Kārlim Ķaunim un Jānim Vētram, farmācijas laboratorijā «Fitosan» tika radīta oriģināla suņu papildbarības recepte, un Arāju ģimene ieguva licenci šīs produkcijas ražošanai. Paplašinājās sortiments. Tapa «Kārums», «Klimpa», «Biezputra» un vēl daži produkcijas veidi, kas tagad ar «ASBFabrika» zīmolu pazīstami visos Latvijas novados. Uzņēmums atvēra veikalus Jelgavā, Ķekavā, Rīgā. R.Arājs rēķina, ka krīzes laikā suņu barības noiets samazinājies apmēram par piekto daļu. Šovasar izmēģināts jauns produkts – zivju barība. Liels bijis gandarījums, kad karpu audzētāji no Daugavpils to atzinuši par labu un iegādājušies vairumā. Patlaban R.Arājs kopā ar «dzelžu večiem» – tehnikas lietpratējiem – lūko izveidot līniju, kas no jaunā gada varētu ražot gan zivju, gan arī cūku barību. Pēc uzņēmēju aplēsēm, mūsdienās piemājas saimniecībās vairāk nekā «treknajos gados» audzē rukšus un vistas. Kredīti ražošanas paplašināšanai nav ņemti, ieguldīts tikai pašu nopelnītais. Skola vieš cerībasAgrāk Garozā cepa maizi, gatavoja šampūnu, brūvēja alu. Tuvākajā apkārtnē kolhoza laikā bija uzbūvētas četras lielfermas – pēdējo likvidēja pirms diviem gadiem, kad noslīdēja piena cenas. Garozniece agrākā zootehniķe Ingūna Politere, kas astoto gadu strādā «ASBFabrikā» par fasētāju un uzskaitvedi, atzīst, ka diemžēl nekādas citas ražotnes ciemā nav. Neesot arī strādātgribētāju. Tie, kas vēlējušies atrast darbu, aizbraukuši. Toties augusi kriminālā aktivitāte. Ciema veikaliņš tiekot uzlauzts vairākas reizes gadā, un arī pašiem savā uzņēmumā esot jāpiesargājas, lai zaglis uz mežu neaiznes kādu mehānismu, ko var nodot metāllūžņos. Labas cerības vieš kaimiņos esošā skaisti sakoptā Garozas pamatskola, kurai «ASBFabrika» palīdzējusi mēbeļu, dienasgrāmatu iegādē, kā arī atbalstot ekskursijas.
