Lai veicinātu starptautisku biznesa kontaktu veidošanu, paverot ceļu Latvijas pārtikas ražotāju produkcijai uz jauniem noieta tirgiem, no 6. līdz 9. septembrim Rīgā, Ķīpsalā, notiks nu jau piektā starptautiskā izstāde «RIGA FOOD 2000».
Lai veicinātu starptautisku biznesa kontaktu veidošanu, paverot ceļu Latvijas pārtikas ražotāju produkcijai uz jauniem noieta tirgiem, no 6. līdz 9. septembrim Rīgā, Ķīpsalā, notiks nu jau piektā starptautiskā pārtikas, dzērienu, pārtikas pārstrādes, tehnoloģiju, iepakojumu, sabiedriskās ēdināšanas, veikalu aprīkojuma un servisa izstāde «RIGA FOOD 2000». Šogad tajā dalību pieteikuši 462 dalībnieki no vairāk nekā 50 pasaules valstīm. Latviju izstādē pārstāvēs apmēram 250 dalībnieku.
Latvijas iedzīvotāji, pārtikas ražotāji un tirgotāji, kas kaut reizi apmeklējuši Baltijā lielāko starptautisko pārtikas izstādi «RIGA FOOD», būs ievērojuši, ka Latvijas ražotāju piedāvātā produkcija ne par matu nav sliktāka par «importa» precēm, nereti pat vērtīgāka, sātīgāka, garšīgāka. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc par izstādes moto netiek izvirzīti kvalitātes jautājumi. Tāpat kā, piemēram, pasaules automobiļu tirgū, arī dažādās citās nozarēs pakāpeniski beidz dominēt pats produkcijas kvalitātes jēdziens, jo tas kļuvis pašsaprotams (ja kvalitāte zemāka par teicamu, preci vienkārši neviens nepirks), bet pārtikai jo īpaši jābūt perfektai. Toties arvien vairāk priekšplānā izvirzās (tā tas ir arī gaidāmajā izstādē «RIGA FOOD 2000») jautājums par produkcijas noietu jeb tirgu.
Starptautiskas izstādes ir viens no iedarbīgākajiem tirgus veidošanas mehānismiem. Latvija to apguvusi vairāku gadu pieredzē. Un, lai gan, piemēram, par automobiļu izstāžu rīkošanu varētu diskutēt, ka tās valstij dod ienākumu galvenokārt rīkotāju maksāto nodokļu veidā, pārtikas izstāžu atdeve ir ievērojami «taustāmāka». Starptautiskas ekspozīcijas iepazīstina ar mūsu piedāvājumu, nereti tiek noslēgti sadarbības līgumi un ražotājiem paveras jauni tirgus sektori.
Protama lieta, Latvijas (pārtikas) ražotājus Rietumos īpaši negaida. Tāpēc svarīgi vērīgāk pētīt situāciju Austrumu tirgos.
Var saukt par politisku tuvredzību, ambiciozitāti, sabotāžu vai vienkārši dumjību beidzamo gadu «utošanos» dažos nebūtiskos (vai varbūt būtiskos) jautājumos attiecībās ar lielo kaimiņzemi, tomēr no šiem epitetiem vieglāk nekļūst: Krieviju, ko līdz ar Ķīnu dēvē par pasaules 21. gadsimta tirgu, paši vien zināmā mērā esam atstūmuši vai vismaz izlikušies ignorējam. Tas momentāni atsaucās uz mūsu valsts ekonomiku, zem ūtrupes āmura sitiena nokļuva ne tikai atsevišķas firmas, bet pat veselas nozares (piemēram, zivsaimniecība).
Protams, nav bez vainas arī pati Krievija, taču lielam zvēram arī rūciens pamatīgāks. Tagad «lācis» kļuvis nedaudz miermīlīgāks. Iespējams, to nosaka rūkšana arī vēderā, jo milzīgais ķermenis brēc pēc kalorijām.
Rietumu ražotājus, piemēram, uzbudina jau tikai formula 9+4+7=20 (deviņi miljoni maskaviešu, četri miljoni ik dienu migrējošo «veikalu ķemmētāju» no provinces un septiņi miljoni Maskavas apgabala iedzīvotāju, kas katru dienu grib ēst, dzert un ģērbties) vien: samērā nelielā teritorijā nepieciešams tāds lērums ēdmaņas!
Līdz 1997. gadam arī Latvijas pārtikas ražotāji pildīja gan kaimiņzemes vēderu, gan citādi pelnīja netverami plašajā tirgū: tajā gadā tika sasniegta apogeja, eksporta un importa apjomam palielinoties līdz 1540 miljoniem USD. Lielāko daļu šīs summas veidoja Latvijā ražotā pārtika, savukārt 60 procentu uz Krieviju eksportējamo pārtikas produktu bija šprotes.
Tagad Krievija spiesta iztikt ar savām zivtiņām, pati iemācījusies brūvēt itin labu alu un ražot kvalitatīvus piena produktus, kamēr mēs Latvijā skumji skrāpējam rūsu no reņģu zvejas laivām…
Uz šā fona optimistiska un mums cerīga ir Krievijas vēstniecības Latvijā tirdzniecības pārstāvja Jevgeņija Tihonova atziņa, ka pienācis laiks atjaunot un attīstīt ekonomisko sadarbību starp Latviju un Krieviju. Viņš kopā ar savu Ukrainas vēstniecības kolēģi Valēriju Žovtenko izteica cerību, ka tieši izstāde «RIGA FOOD 2000» dos izšķirošu impulsu biznesa kontaktu veidošanai. Krievija to gatava veicināt ar vairāk nekā divdesmit kompāniju līdzdalību šajā ekspozīcijā. Ukrainu savukārt interesē ne tikai zivju produkcijas un cita veida pārtikas iegāde Latvijā, bet arī tranzītbiznesa attīstība ar savstarpēji izdevīgiem noteikumiem, piedāvājot pretī kaut vai pārtikas mašīnbūves ražojumus un pārstrādes tehnoloģijas. Dalībvalstu (ne tikai jau pieminēto) intereses it kā pārsniedz izstādes tematiku, tālab pirmoreiz piecu gadu vēsturē šīs izstādes laikā notiks plaša lietišķa tikšanās, uz kuru pieteikušās astoņas valstis – Krievija, Ukraina, Polija, Itālija, Baltkrievija, Moldova, Somija un Uzbekistāna.
Lai gan «RIGA FOOD 2000» divas trešdaļas eksponātu veidos pārtikas ražotāju piedāvājums, bet vienu trešo daļu – iepakojums, tehnoloģijas un tirdzniecības aprīkojums, faktiski izstāde var kļūt par ciešu, perspektīvu sadarbības kontaktu veidošanas vietu. Jo kā nekā izstādes tematika atgādina senu krievu parunu: mīlestība nāk un iet, bet ēst gribas vienmēr.
