Atklāta vēstule. LR Saeimas priekšsēdētājai I.Ūdrei, LR Ministru prezidentam I.Emsim, LR zemkopības ministram M.Rozem, LR Saeimas deputātiem.
Atklāta vēstule
LR Saeimas priekšsēdētājai I.Ūdrei,
LR Ministru prezidentam I.Emsim,
LR zemkopības ministram M.Rozem,
LR Saeimas deputātiem
ES dalībvalstīs valdība atbalsta nacionālo zemkopību, mazos un vidējos uzņēmējus, amatniekus un tirgotājus. Diemžēl Latvijā ir citādi. Valdību veidojošās partijas gadus trīspadsmit četrpadsmit svēti solīja, deklarēja un reklamēja īpašu atbalstu šai uzņēmēju grupai, taču solījumi netika izpildīti. Mūsu organizācija saņem sūdzības par Latvijas Pārtikas un veterināra dienesta (PVD) darbību, jo tas negatīvi ietekmē LR uzņēmējus, turpretim citās valstīs zemnieki, mazie un vidējie uzņēmēji, amatnieki un tirgotāji saņem valsts un tās institūciju atbalstu. Līdz ar to no ES dalībvalstīm uz 1000 iedzīvotājiem vismazāk mazo un vidējo uzņēmumu ir tieši Latvijā.
Ar valsts un ierēdņu darbības politiku Latvijas tirgū tiek atbrīvota vieta ārzemju uzņēmēju produkcijai. To apliecina fakts, ka Latvijā eksporta apjoms ir mazāks par importa, 2003. gadā šī starpība bija īpaši liela – 1,2 miljardi latu. Savukārt Latvijas iekšējais un ārējais parāds 2004. gadā sasniedza rekordlielumu – 1,055 miljardus latu.
Pārsteidz, ka ministriju dienesti, īpaši PVD, katru gadu palielina esošos vai pieprasa arvien jaunus maksājumus. PVD jāatgādina, ka savā laikā tika nesaimnieciski iznīcinātas laboratorijas un to vietā radītas jaunas, kuru iegādei tika ņemti kredīti. Savādi, bet kredītus nozares vadītāji zināmu iemeslu dēļ ņem ļoti labprāt. PVD iepriekšējā vadība “uzdāvināja” pēcnācējiem 1,5 miljonu latu parādu. Tagad tas jāatmaksā.
Vienīgais risinājums – palielināt maksājumus zemniekiem, mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, tirgotājiem, amatniekiem un iedzīvotājiem. Nepatīkami, ka visi maksājumi, īpaši to palielināšana un citas prasības, gandrīz vienmēr tiek motivēti ar ES noteikumu izpildi.
Sabiedriskās organizācijas “Latvijas Ražotāju un tirgotāju kopiena” biedri izskatīja PVD 2004. gada 21. maija rīkojumu Nr.214. Bijām pārsteigti, kā tajā veikli transformētas veterinārmedicīnās likuma un Ministra kabineta noteikumu prasības, lai PVD jauno rīkojumu varētu izmantot kā avotu papildu finansiālo līdzekļu ieguvei. Vai PVD vadība ir rēķinājusi, no kādiem avotiem zemnieki un uzņēmēji varēs samaksāt papildu maksājumus?
Zemnieks par vienu govi katru gadu galvenokārt PVD samaksā vairāk nekā 50 latu. Bioloģiskās lauksaimniecības zemes hektāra sertifikācija izmaksā četrus latus. Par vienas cūkas kaušanas novērošanu veterinārārstam jāsamaksā 0,99 lati (Igaunijā 0,40 latu). Šādas PVD manipulācijas panāca, ka Latvijā palicis tikai 2 04 600 govju (1939. gadā – 1,2 miljoni), bet cūku skaits sarucis līdz 2 08 400 (1939. gadā – 0,7 miljoni). Tādi ir LR Zemkopības ministrijas un tās pakļautībā strādājošo institūciju darbības nožēlojamie rezultāti. Nav saprotams, uz kādas ES direktīvas pamata PVD pieprasa veterināro atzīšanu augļu un dārzeņu pārstrādātājiem. Vai tāpēc, lai par sertifikāciju saņemtu naudu? Kāpēc mājās audzētus augļus un dārzeņus nevar pārdod tirgū bez veterinārās atļaujas? Tā ir tiešā palīdzība ārvalstu konkurentiem, lai tie tiktu mūsu valsts tirgū un likvidētu pašmāju ražotājus. ES neierobežo zemnieku, ja viņš mājās ražoto produkciju realizē veikalā vai tirgū, taču Latvijā tas ir liegts. PVD arī pieprasa speciāli reģistrēt transportu, ar kuru pārvadā produktus. Tam uzņēmējiem vajadzīgi papildu līdzekļi. ES to neprasa reģistrēt. Kāpēc vistu, kas nokauta Dobeles rajonā, nevar realizēt Jelgavas tirgū? Kāpēc nokaušanai atvestā zemnieka govs vai cits lops pieder kautuvei? Pēc ES noteikumiem tas var būt tikai tad, ja īpašnieks to ir kautuvei pārdevis. Vai tā nav lobēšana? Īpašs jautājums ir par telpu iekārtošanu, kur PVD pārspēj neiespējamo. Durvis ES noteikumos tiek pieprasītas izturīgas, viegli mazgājamas. ES nepieprasa sanitāro mezglu, bet gan izlietni un skalojamo podu. Kāpēc jābūt krāniem ar infrasarkano staru darbību? Tie ir dārgi, ātri bojājas, turklāt PVD darbinieki ieteic firmas, kur tos var nopirkt. Līdzīgi ir ar griestu pārsegumu, grīdām un citu aprīkojumu. Varētu ieteikt PVD organizēt celtniecības materiālu tirdzniecību tieši viņu iestādē. Absurdu piemēru ir bezgala daudz. Cik simtus tūkstošu latu uzņēmēji samaksā ik gadu par pārkāpumiem, kurus viņi nezina? Latvijā likumi, noteikumi un ministriju instrukcijas mainās ik nedēļu. Valdībai un ierēdņiem būtu jāizprot, ka jebkurš likvidētais uzņēmums nozīmē arī zaudētas darbavietas, bezdarbnieki jāuztur par budžeta līdzekļiem, tiek samazināti ienākumi valsts kasē. Kā redzams, valsts parādu sērga ierēdņu uzturēšanai pieradinājusi viņus pie bezatbildīgas dzīves.
Mūsu organizācija, konsultējoties ar Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu pārstāvjiem, zemniekiem, tirgotājiem, amatniekiem, iedzīvotājiem ierosina valdībai noteikt, ka:
– MK ir vienīgā institūcija, kas nosaka nodokļu, nodevu un citu maksājumu apjomu, citām institūcijām tas ir liegts;
– nodokļu, nodevu, citu maksājumu aprēķini tiek izstrādāti nevis slepeni un pēkšņi, bet gan pēc detalizētas analīzes; dokumentu sagatavošanā piedalās mazo un vidējo uzņēmēju, zemnieku, tirgotāju, amatnieku un nevalstisko organizāciju pārstāvji, tā tiek izstrādātas arī soda sankcijas;
– aprēķinātie maksājumi tiek iestrādāti likumos, un tos pieņem LR Saeima, tas liegs valsts institūciju vadītājiem interpretēt maksājumu apjomu;
– Saeimai un valdībai turpmāk jānodrošina reāls, bet ne deklarēts atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, zemniekiem, tirgotājiem, amatniekiem, kā tas ir citās ES valstīs;
– jāsamazina nodokļu slogs uzrādītajai uzņēmēju grupai, tad uzlabosies iedzīvotāju dzīves līmenis.
