Atcerēties
Lai vai kāds būtu šis periods “Covid-19” izplatības un izsludinātās ārkārtas situācijas laikā, ir skaidrs, ka tajā piedzīvoto vēl ilgi atcerēsimies. Sabiedrība dalās tajos, kas uzskata – šis periods ietekmēs un izmainīs dažādus cilvēku ieradumus, savukārt otri pārstāv viedokli, ka cilvēka dabu neizmainīs nekas. Paies laiks, un iegūtās mācības būs aizmirstas.
Tomēr viens ir skaidrs – vēsturē šis periods būs ierakstīts spilgti, un atcerēsimies to vēl ilgi (mēs gan vēl nezinām, cik ilgi visa šī situācija ar vīrusa izplatību turpināsies).
Tieši tādēļ jo vērtīgi šķiet, ka LFK Autobiogrāfiju krājums sadarbībā ar interneta žurnālu “Punctum” martā aizsācis projektu “Pandēmijas dienasgrāmatas”. Šobrīd iniciatīvai pievienojusies teātra vietne “Kroders”, kā arī LU literatūras un kritikas portāls “Ubi Sunt”. Projekta mērķis ir privātu dienasgrāmatu formātā dokumentēt laiku, kad pasaule piedzīvo “Covid-19”.
Dienasgrāmatas tiek aicināts rakstīt līdz pat pandēmijas beigām. Rakstīšanas biežums un formāts nav noteikts. Vienīgais noteikums – ierakstiem jābūt pievienotam datumam. Dienasgrāmatu iespējams iesniegt arī anonīmi. Bet mūsu laikrakstā šoreiz nebūt ne anonīms ieskats dienasgrāmatā. Ar savām pārdomām pandēmijas laikā “Ziņās” dalās mūsu bijusī žurnāliste Lāsma Antoneviča, kura kopā ar ģimeni atrodas pašizolācijā Platones pagastā. Lāsma atzīst: “Rakstīšana man palīdz nosaukt vārdā gan mazo lietu skaistumu, gan dramatiski un emocionāli lielo, padarot to par savu. Tas rada tādu kā tiltu uz sevi un citiem, dzīvības savienojumu, dzirksti. Šis ir unikāls laiks, kas daudz stāsta par mums pašiem un attiecībām. Kā svari, kas sver mūsu veselo saprātu, mīlestību un cilvēcību. Šis laiks pieprasa pazemību un radošumu.”
