Labi
Lai gan ne vienam vien patīk vecais labais teiciens – viss ir slikti, runājot par dzīvi Latvijā, man tomēr gribētos oponēt ar – viss ir labi. Protams, katrā jomā savas un visdažādākās problēmas, bet kopumā taču mums grēks sūdzēties.
Īpaši sapriecājos, kad sāka remontēt autoceļu Jelgava–Auce. Tā nu bija viena lieta, kas drusciņ kaitināja gan, jo posms, ko tagad remontē, jau bija teju sadalījies pa fragmentiem. Reiz mana fitnesa aproce pirms Glūdas dzelzceļa jauki signalizēja un rādīja velosipēda attēlu, paziņojot – labs treniņš. Auto bija tā kratīts, ka aprocei likās – es braucu ar velosipēdu.
Dodoties mājup pa šo ceļu, ne reizi vien aizdomājos arī par aiz Glūdas dzelzceļa ceļmalā redzamo baznīcu, vērtējot, ka tā jau izsenis stāv tukša un pamesta. Nu šajā numurā var uzzināt gan jaunumus par autoceļa remontu, gan faktu, ka 1848. gadā būvētā Glūdas baznīca ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis un arī bezsaimnieka manta. Tā atrodas uz Dobeles novada pašvaldības zemes. Pašvaldībai attiecībā uz šo dievnamu nav nekādu projektu. Savulaik baznīca bijusi saistīta ar Dobeles luterāņu un arī Zaļās draudzes baznīcu Zaļeniekos. Ēka stāv aizmirstībā, kā Latvijā tās stāv daudzos pagastos un novados. Kas zina, varbūt tagad, kad autoceļš būs saremontēts un gar pamesto baznīcu raiti brauks mašīnu plūsma, kāds ieinteresēsies par šo būvi un vēlēsies to izcelt no aizmirstības.
