Ieklausīties
Šajā laikraksta numurā lasāma daudzu cilvēku pieredze un iespaidi par dažādām jomām un lietām. Parasti saka, ka no citu kļūdām nemācās, tomēr citu viedoklī ieklausīties gan ir vērts un arī gluži vienkārši interesanti. Tā par dzīvi Latvijā savus iespaidus atklāj čīlietis Serhio Uribi, kurš kopā ar ģimeni – sievu latvieti un meitām – pārcēlies uz Jelgavu.
Mani no sirds sasmīdināja Serhio novērojums, ka latvieši ir apsēsti ar zāles pļaušanu. Šis apgalvojums man arī dažu reizi ienācis prātā, vērojot, piemēram, kā trimerētāju brigāde pļauj faktiski neeksistējošu zāli trotuāra malās. Serhio intervijā smejas: “Latvieši visu laiku pļauj zāli! Visu laiku, katru dienu, visu dienu. Zāles pļaušanas skaņa ir tā, ar ko, Latvijā dzīvojot, pamostos, un tā, ar ko aizeju gulēt. Ja latvieši laiku, ko izmanto zāles pļaušanai, veltītu “Covid-19” vakcīnas izveidei, tad tā jau būtu izdomāta. Ilze man iebilda, ka tā nemaz nav – latvieši nav apsēsti ar zāles pļaušanu. Un tad mēs redzējām vīrieti, kurš pļauj zāli tur, kur tās tiešām nav.”
Vēl jau priekšā rudens cēliens, kad labi varēs pārliecināties – latvietim nav lielāka drauda kā zālienā nokritušās koku lapas, arī tās jālikvidē līdz pēdējai. Bet par sevi pasmaidīt taču ir veselīgi.
Bez smaida un optimistiska skata uz dzīvi noteikti ikdienā neiztiek arī divi šīs nedēļas laikrakstā aprakstītie uzņēmēji – Zanda Baha, kas nodarbojas ar šūšanu, un Mareks Eglītis, kas Jelgavā izveidojis hosteli.
