Jāgatavojas
Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas aizvadītas, tajās kopumā nobalsojis 171 521 vēlētājs jeb 40,58 procenti balsstiesīgo iedzīvotāju, un tā ir vēsturiski zemākā aktivitāte pašvaldību vēlēšanās Rīgā vismaz kopš 1997. gada, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas publiskotā informācija.
Tas liek aizdomāties, jo nemaz jau tik tālu nav vēlēšanas visās Latvijas pašvaldībās, kurām turklāt jānotiek jau jauno novadu teritorijās. Saistībā ar administratīvo reformu Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, informējot par jaunā Pašvaldību likuma izstrādi atzinis, ka pagasta pārvalžu izveidošana visos pagastos varētu nebūt obligāta. Jautājot pēc komentāriem par šo faktu mūsu puses pašvaldībās, nevar nepiekrist Dobeles novada domes priekšsēdētājam, kurš “Ziņām” atzīst, ka jautājumu par pagastu pārvaldēm var skatīt tikai jaunā novada kontekstā. Viņaprāt, nav būtiski, kādā vārdā nosaukt novada struktūrvienības (pakalpojumu sniegšanas vietas) – pagastu pārvaldes, klientu apkalpošanas centri vai punkti, jo tam ir sekundāra nozīme, svarīgi ir, lai ar cieņu pret vietējiem iedzīvotājiem, kuri tur dzīvo ģimenēm un dzimtām gadiem ilgi, tiktu saglabāti pagastu nosaukumi – Penkule, Naudīte, Auri u.c. Neaizmirst par cilvēku un respektēt viņa izvēli būt, piemēram, Penkules pagasta iedzīvotājam.
Savukārt mums visiem nevajadzētu aizmirst, ka uz vēlēšanām būs jādodas arī pārējās Latvijas iedzīvotājiem un to darīt būs tikpat svarīgi kā nesen galvaspilsētas iedzīvotājiem. Vērts jau tagad sākt vētīt politiķu darbus un nedarbus.
