Palasīt
Žurnālā “Ir” izlasīju Ievas Puķes rakstu “Uzturēt smieklu”. Tas ir par meiteni Airitu Augstkalni un viņas tēti Ģirtu, kas desmit gados pēc Smiltenes mušmiru traģēdijas pārdzīvojuši daudz. Vispirms ziedojot aknu un pēc tam kaulu smadzenes, tēvs meitai bijis donors divas reizes – unikāls gadījums Latvijas medicīnā.
Man, tāpat kā daudziem no jums, ne vienmēr pietiek laika žurnālu un avīžu izlasīšanai, vietu ikdienas steigā pārņēmusi ziņu pāršļūcināšana telefonā. Tomēr dažus izdevumus abonēju, pat ja ne vienmēr ir laiks tos izlasīt no vāka līdz vākam. Kāpēc pieminēju Ievas Puķes neseno rakstu? Jo pie rīta kafijas, pirms pārējā ģimene vēl modusies, lasīju to ar asarām acīs. Grūti šādu profesionālu rakstu, kuram žurnālists veltījis savu laiku, lai izrunātos, iedziļinātos un uzrakstītu, salīdzināt ar fiksajiem gabaliem portālos un soctīklu lentēs. Un nav pat runa par augstākās raudzes pētnieciskajiem un analītiskajiem materiāliem, bet arī par tiem vienkārši un sirdssilti uzrakstītajiem rakstiem, kurus izlasot jūties ieguvis enerģiju visai dienai un domas, ko izdomāt varbūt pat visai nedēļai. Esam gatavi maksāt par piparkūkām un medus podiņu tirdziņā, par cepumiem veikalā un vitamīniem aptiekā. Taču nevar par zemu novērtēt arī to cilvēku darbu, kas sagatavo informāciju. Tādu informāciju, kas nav steigā caur pirkstu galiem izšļūcināta soctīklu jūklī.
“Zemgales Ziņas” šogad diemžēl abonentiem nevar piedāvāt dāvanā kalendāru, taču esam jums sagatavojuši burvīgu akciju, ja atnāksiet avīzi pusgadam vai gadam abonēt uz redakciju. Tad saņemsiet savam lasīšanas priekam arī kādam abonēšanas periodam vienu no Latvijas žurnāliem bez maksas.
