Neiecietība
Ja būtu iespējams tāds neiecietības mērrīks, tas noteikti rādītu līmeņa krietnu kāpumu pandēmijas laikā. Visam vēl pieplusojas tuvojošās vēlēšanas, kas nokaitē politisko situāciju vēl vairāk. Situācija šķiet saspringta it visā – ministri rausta valdības deķi, pedagogi nāk klajā ar paziņojumiem par izglītības līmeņa krišanos un vēlmi aiziet no profesijas, infektologi brīdina par trešā viļņa tuvošanos, kaut nevienam nav skaidrs, vai vispār jelkad ir beidzies pirmais un otrais. Katram valsts iedzīvotājam ir viedoklis par vakcinēšanas norises ātrumu (precīzāk, lēnumu), par ierobežojumiem izglītībā, tirdzniecībā un pakalpojumu sniegšanā.
Pēdējā laikā savstarpēju attiecību boksa maču uzrīkojusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Jelgavas novada pašvaldība, viena otru apvainojot nepietiekamā sadarbībā, iecirtībā un neelastībā. Gribas cerēt, ka šis viss var atnākt un aiziet kā ietekme, ko parasti pieraksta pilnmēness laikam, tomēr nav pārliecības, ka pašlaik esošajos apstākļos cilvēki ir tik viegli nomierināmi.
Saprotams, ka pareizo atbilžu un risinājumu nav nevienam, lai kurš arī turētu vadības grožus vietējās pilsētās, novados un valstī kopumā. Tomēr pašlaik ļoti gribētos no valsts un pašvaldību vadībām redzēt harmonisku un mierpilnu rīcību situācijā, kad iedzīvotājiem nepieciešama atbalsta un stabilitātes sajūta, nevis nepārtraukta uzkurināšana, iebiedēšana un nervozitāte.
