Idejas
Jau aptuveni mēnesi visā Latvijā norit gatavošanās Lielajai talkai, aktīvākie jau paguvuši sakopt savu apkārtni pagājušajā nedēļas nogalē. Taču, kā atgādina talkas organizatori, tā sen vairs nav tikai atkritumu vākšana – tā ir arī apkārtējās ainavas sakopšana, labiekārtošana un viss, kas liek domāt par tīru vidi mājās, dārzos, parkos, mežos un ceļmalās. “Šogad – valsts simtgades svētku gadā, kā arī Lielās talkas desmit gadu jubilejā – aicinām talkotājus ne tikai sakopt apkārtni, bet “iestādīt nākotni”. Ikviens ir aicināts savā pagalmā vai kaut uz savas palodzes stikla burciņā iesēt kāda kociņa sēklu, audzēt to ar vislabākajām domām un vēlējumiem gan savai ģimeni, gan Latvijas nākotnei,” aicina Lielās talkas vadītāja Vita Jaunzeme. Lielās talkas idejas autore ir rakstniece Anna Žīgure, bet pati ideja aizgūta no igauņiem, kas vides sakopšanu visas valsts mērogā pirmoreiz rīkoja 2008. gada 3. maijā.
Tas, ka pusi no panākumiem nodrošina laba ideja, jau sen apliecinājies. To zina arī LLU mācību un pētījumu saimniecības “Vecauce” direktors Indulis Ieviņš. Saimniecībā plānots būvēt jaunlopu kūti ar 260 vietām un teļu kūti 270 lopiem. Jaunās kūtis direktors dēvē par vienu no savām “dullajām idejām”. “Tas būs kas pavisam jauns. Ideja nākusi no ASV, adaptēta Vācijā, bet es to gribu pielāgot Baltijai. Kūts ēkām būs gaismu caurlaidīgs jumts, jo pētījumi rāda, ka lopiem tā dzīvot ir patīkamāk nekā atrasties tumsā vai ja ir jāapgaismo papildus. Kūtis būs bez sienām – tikai jumts un aizkari. Mazie teļi “Vecaucē” jau tagad dzīvo ārā, arī ziemā,” stāsta direktors. Viņš savos darbiniekos cenšos ieaudzināt, “ka daudzi darbi jādara it kā garāmejot, ikdienā, nerīkojot īpašas akcijas”. Līdzīgi domā arī aktieris un režisors Jānis Vimba, kurš kopā ar kolēģiem Kasparu Zvīguli un Arturu Krūzkopu un pārējo Nacionālā teātra komandu uz Jelgavu vedīs izrādi “Ideālā Žurka”, ar kuru mudina domāt par apkārt notiekošo un nesamierināties ar nejēdzībām.
Šodien arī aprit traģiskās Černobiļas avārijas gadadiena. Pieminot notikumu, kura seku likvidēšanā tika iesaistīti seši tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, Jelgavā tradicionāli pulcējās Jelgavas, Jelgavas un Ozolnieku novada vīri, kuri bija viņu vidū.
