Laimīgu!
Daudz laimes jaunajā gadā! – pavisam drīz mēs novēlēsim cits citam, katrs šajā vēlējumā ietverot savu izpratni par laimi. Kas kuram ir laime! Viens varbūt alkst nopelnīt lielu naudu, kāds uzcelt māju, vēl cits sastapt savu otro pusīti. Taču interesanti, ka labsajūtu un, jā, arī laimes sajūtu mums sniedz arī pats process – virzīšanās uz mērķi.
Kā sarunā ar Lauru Dennler podkāstā “Cilvēkjauda” paskaidro neiroloģe un kognitīvo neirozinātņu speciāliste Sandra Vestermane, laimīga cilvēka kritērijs ir spēja sasniegt mērķus. Tas labi arī paskaidro, kāpēc ir svarīgi izvirzīt sasniedzamus mērķus vai arī starpposmus virzībā uz lielo mērķi. Kad izdodas sasniegt iecerēto, mēs, loģiski, izjūtam gandarījumu, esam laimīgi. Pārāk abstrakti un nerealizējami mērķi neļaus gūt gandarījumu par paveikto. Var sanākt pat pretēji, jo rodas vilšanās sajūta, ka nav izdevies sasniegt iecerēto.
Podkāstā interesanti tiek spriests par mūsu ierasto praksi uzskatīt, ka citi apkārtējie ir laimīgāki, veiksmīgāki un dzīvo labāk, aizmirstot, ka mēs redzam tikai publisko fasādi, turpretī sevī pazīstam katru melnumiņu un daudz kritiskāk vērtējam savas izpausmes.
Tā kā laimes sajūtu katram cilvēkam rada atšķirīgas lietas, novēlot citiem laimīgu jauno gadu, skaļi vai klusībā pie sevis var piebilst – tavu iecerēto laimi, jo manējā, visticamāk viņam nederēs.
