Atskrējiens
Mani atskrējieni nav viss kaut kas, piemēram, lai atpūstos skrienot, bet gan apvieno vienā vārdā atkritumus un skrējienu. Tā mēdzu saukt savu ierasto skrējienu Tērvetes mežos, ja esmu paņēmusi līdzi maisiņu atkritumiem. Bet, ja godīgi, skaidrs, ka nekas īpaši oriģināls tas nav. Jau pāris gadus šur un tur lasāma informācija par “plogingu”.
Palielinoties bažām par plastmasas piesārņojumu, šis videi draudzīgais paradums aizsācies Zviedrijā 2016. gadā. Vārdā “plogging” ir apvienojušies divi vārdi – skriešana un atkritumu pacelšana (zviedru valodā – “plocka upp”). Šis fitnesa veids ir padarījis skriešanu daudz interesantāku un vērtīgāku, tā laikā tiek apvienoti dažādi citi fiziski vingrinājumi, kā pietupieni, stiepšanās un noliekšanās. Tas ir ieguvis popularitāti ne tikai Zviedrijā, bet nu jau visā pasaulē.
Lai nodarbotos ar “plogingu”, nevajag daudz – skriešanas apavus, atkritumu maisu un cimdus. Šim sporta veidam nav īpašu noteikumu vai ierobežojumu. Lai šo nodarbi padarītu par vērtīgu, “plogeri” treniņa laikā labāk izvēlas vākt atsevišķu grupu atkritumus, piemēram, plastmasas pudeļu korķīšus, cigarešu izsmēķus, maisiņus vai jebkādus citus vides piesārņotājus.
Jāatzīst, ka es tā nedaru, bet paceļu visu, kas nevietā izmests pa ceļam. Pieņemu, ka tas kļūst par problēmu, skrienot lielākās pilsētās, kur atkritumu var būt izmētāts krietni vairāk. Lai gan arī es, regulāri skrienot Tērvetes takās netālu no sanatorijas, varu vien nobrīnīties, ka pat šajā meža teritorijā, kas neietilpst parka maksas daļā un kurā neapgrozās liels skaits cilvēku, atkritumi sarodas atkal un atkal.
Katrā gadījumā šis ir veids, kā izkustēties (nav jau obligāti jāskrien, var arī nūjot vai vienkārši pastaigāties) un pie viena sakopt apkārtni. Vairāk par šo aktivitāti lasāms šajā laikraksta numurā.
