Pārkliegt citus
“Ja kāds runā skaļi, automātiski arī sarunu biedrs sāks runāt arvien skaļāk. Tā sākas kliegšana, ko var novērot, piemēram, skolās. Tāpat arī žurnālisti “kliedz” – cits citu vēlas pārspēt. Top arvien skaļāki virsraksti, rodas dažādi pārspīlējumi. Priekšplānā izvirzās auditorija, nevis patiesība. Tā rodas mediju vide, kas prot faktus izpušķot, jo jābūt pietiekami skaļam, lai varētu pārkliegt citus. Tā ir žurnālistu ikdiena, un acīmredzot tur neko līdzēt nevar. Taču cilvēki pie tā pierod, un rodas postpatiesības situācija vai laikmets, kad patiesībai īsti vairs nav uzticības un vērtības,” intervijā “Ziņās” teic filozofijas doktore Skaidrīte Lasmane.
Nenoliedzami, piesaistīt uzmanību savai saražotajai informācijai mūsdienās kļuvis īpaši grūti – katrs, kam nav slinkums, var savu vēstījumu paust visdažādākajās sociālajās vietnēs. Ne velti arī gudrās mācībās, veltītās mediju menedžmentam, mūs mācīja – mūsdienās žurnālistam jābūt gatavam tikpat daudz laika, cik viņš pavadījis, rakstu veidojot, veltīt arī tā popularizēšanai. Reģionālajiem medijiem, protams, vēl viens izaicinājums ir plaši izplatītie pašvaldību izdevumi, kuri par nodokļu maksātāju naudu savu vēstījumu (parasti slavējošu valdošajai varai) ikvienam var nodot daudz vienkāršāk – par brīvu.
Bez mūsdienās tik aktuālās medijpratības informācijas pārbagātajā vidē grūti orientēties. Pagājušajā nedēļā “Ziņu” redakcijā viesojās amerikāņu žurnālists Eds Kemiks, kurš diskusijās ar reģionālo laikrakstu kolēģiem atzina – viņam nav saprotams, kā Latvijā reģionos var plaukt nodokļu maksātāju naudas finansēti pašvaldību izdevumi, kas ļauj vietējai varai atrasties ārpus demokrātiskas kritikas.
