Svētki un ikdiena
Kopš decembra pirmajām dienām visapkārt norit neskaitāmi svētku pasākumi – sākot ar pilsētu un pagastu egļu iedegšanu, tirdziņiem un beidzot ar koncertiem kultūras namos, koncertzālēs un baznīcās. Jo tuvāk nāk svētki, jo biežāk pa galvu šaudās domas, ko dāvināt saviem mīļajiem, vai nevajadzētu arī pašam apmeklēt kādu koncertu un ko galu galā celt galdā svētku mielastam. Lai gan Ziemassvētki ir mani mīļākie svētki, varu saprast cilvēkus, kas tos nespēj ciest ne acu galā un nevar vien sagaidīt, kad tas “klusā gaidīšanas laika” mēnesis ar zaļām, sarkanām, zeltītām un sudrabotām bumbām, lampiņām, piparkūkām un “džinglbeliem” visās malās ātrāk beigsies. Nevar noliegt, tie ir arī svētki komercijai, jo pirkts un pārdots tiek uz nebēdu.
Labs veids, kā vismaz censties izvairīties no reklāmas trikiem, lai sarūpētu dāvanas un tomēr gūtu svētku sajūtu, ir apmeklēt mazos tirdziņus, kur dāvanām var atrast vietējo bitenieku ievāktu medu, par kuru viņi paši arī mācēs vislabāk pastāstīt, mājās lietas sveces un rokdarbus. Protams, cita lieta, vai padsmitnieks būs priecīgs zem eglītes atrast dūraiņus vai tomēr gaida ko citu. Ja nu tuvinieku lokā ir kāds, kas tos spēj novērtēt, noteikti iesaku. Vienu otru vērtīgu dāvanu pagājušajos svētkos atradu tieši mājražotāju kontaktbiržā un LLU tirdziņā (arī šogad tādu netrūka), par kuriem var lasīt arī šajā laikrakstā.
Lai gan svētki nāk, ikdienas darbi un arī nebūšanas turpinās. Īstenojot meža ugunsdzēsības attīstības programmu, Zemgales virsmežniecība saņēmusi jaunu specializēto bezceļa automašīnu. Nepatīkamu pārsteigumu gan piedzīvojuši Būriņu ceļa iedzīvotāji, jo pie Vilpleķu strauta ietekas applūdis ceļš un vairāki dārzi. Savukārt Jelgavas novads lepojas ar savām stiprajām ģimenēm, īpašās kāzu jubilejās sveicot 20 pāru. Smaidīt, izvairīties no meliem un spēt otru saklausīt – tikai daži no viņu veiksmīgās kopdzīves noslēpumiem.
