Atšķirības
Jauno gadu ar ģimeni sagaidījām, klausoties nevis Latvijas prezidenta, bet gan Igaunijas prezidentes Kersti Kaljulaidas uzrunu. Tiesa, neko igauņu valodā nesapratām. Tomēr ar izbrīnu fiksējām, ka lielākā daļa pasākuma viesu, kas bija sapulcējušies Pērnavas centrā, runu nemaz īsti neklausījās. Tās laikā bļaustījās, sarunājās un šāva petardes. Šķita, ka prezidente, kura prot izteikties gana aizraujoši un uzmanību piesaistoši, būtu pelnījusi adekvātāku uzmanības devu no saviem tautiešiem. Jāatzīst gan, ka pasākuma apmeklētāju vidū nebija tikai igauņi. Svētku dienās Pērnavā automašīnas ar Latvijas numurzīmēm varēja redzēt pietiekami daudz. Pastaigājoties nereti skaidri un skaļi saņēmām sveicienu latviešu valodā. Tas savukārt lika atcerēties Ilmāra Šlāpina grāmatā “Latvietis. 100 nacionālās īpatnības” ietverto vienu no mūsu īpatnībām – nesveicināt savus kaimiņus daudzdzīvokļu mājas kāpņutelpā, bet uzskatīt, ka katrs ārzemēs sastaptais tautietis ir teju vai brālis. Katrai tautai savas īpatnības. Noteikti to var secināt, arī palasot šajā laikraksta numurā žurnālistu apkopoto gada notikumu apskatu. Visu nozīmīgo tajā aptvert pavisam noteikti nav iespējams, bet dažu jomu īpašākos akcentus centāmies salikt.
Nu sācies cits gads un interesantos notikumus jāsāk apkopot no jauna. Cerams, to būs tikpat daudz, lai arī šis vairs nebūs nedz simtgades, nedz Dziesmu svētku gads. Mēs taču zinām – pie Latvijas iedzīvotāju īpatnībām pieder arī bezgalīgā patika dziedāt un dejot, tāpēc pasākumu gan jau netrūks.
