Pārmaiņas
Dažāda veida pārmaiņas cilvēkos nereti izraisa nepatiku. Laikam jau tām līdzi nākošā stresa dēļ. Jaunajam jānoskaņojas, iecerētais jāapspriež, jāizrunā. Pašlaik aktuālā situācija ar 2. pamatskolas pievienošanu 6. vidusskolai tā vien rosina domāt, ka steiga pārmaiņu īstenošanā nekad par labu nenāk.
Protams, uzlabojumi un optimizācija izglītības sistēmā noteikti ir vajadzīgi, tomēr, mēģinot izprast, kā jūtas cilvēki, kas tieši saistīti ar šīm pārmaiņām, aizdomājos līdz senākiem laikiem, kad pati mācījos skolā. Iztēlojos, ja mums 4. vidusskolā kāds būtu pateicis: “Tagad, mīlīši, no nākamā rudens jūs tiksiet pievienoti 1. vidusskolai!” Spuras būtu gaisā, kā likts! Otrā pilsētas galā, Pārlielupes privātmāju bērniem pilnīgi neiedomājamā mikrorajonā, šausmas! Pamēģiniet kādam Āgenskalnā pateikt, ka viņa bērniem obligāti būs jāmācās Purvciemā. Diez vai ideja tiks uzņemta ar ovācijām. Kas gan cilvēkiem ir nozīmīgāks par pašu bērniem?!
Skolu jautājuma risināšanā vairāk nekā visos citos bija nepieciešama daudz lielāka tolerance, uzmanība, sarunas un vēlreiz sarunas… Nereti mēdz teikt, ka laulības saglabāšanā nozīmīgākais ir visu izrunāt. Arī pašvaldības un tās iedzīvotāju attiecībās, nevar noliegt, tieši savstarpējā komunikācija ļauj vienam otram uzticēties un paļauties, ka pieņemtie risinājumi ir mūsu visu kopīgajam labumam.
