Savējie un citādie
Tikai piektajai daļai jeb 20 procentiem Latvijas iedzīvotāju nav aizspriedumu pret citu tautību cilvēkiem, liecina Sabiedrības integrācijas fonda un pētījumu centra SKDS veiktā aptauja.
Saskaņā ar aptaujas datiem vislielākā distancēšanās vērojama no romiem – 33 procenti iedzīvotāju negribētu strādāt kopā ar viņiem, 36 procenti nevēlētos romus par kaimiņiem, bet 47 procenti iebilstu pret šīs tautības cilvēka ienākšanu ģimenē.
Lai gan ar afrikāņiem, afgāņiem un sīriešiem, kuri Latvijā lielākoties nonāk kā patvēruma meklētāji, realitātē saskārušies pavisam nedaudzi, vairāk nekā puse respondentu jeb 56 procenti norādījuši, ka vispiesardzīgāk jāizturas tieši pret patvēruma meklētājiem. 33 procenti aptaujāto uzskata, ka piesardzīgiem jābūt pret cilvēkiem, kuri ieradušies strādāt mazkvalificētus darbus, bet 31 procents minējis termiņuzturēšanās atļauju saņēmējus.
“Aptaujas rezultāti uzskatāmi parāda, ka Latvijas iedzīvotājiem ir grūti pieņemt svešādo un atšķirīgo. Lai gan vairums aptaujāto personīgi nepazīst ne romus, ne kaukāziešus un nekad nav satikuši nevienu patvēruma meklētāju, cilvēki ar lielu piesardzību izturas gan pret citu tautību pārstāvjiem, gan patvēruma un darba meklētājiem,” aptaujas rezultātus skaidrojis SKDS pētnieks Arnis Kaktiņš.
Patiesi precīzs laikam ir teiciens, ka cilvēki visvairāk baidās no tā, ko nepazīst. Pēdējos gados pamazām mainās attieksme pret cilvēkiem ar kustību traucējumiem, apkārtējai sabiedrībai kļūstot pieņemošākai. Tomēr mums vēl tāls ceļš ejams attieksmē pret cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Tieši tādēļ tik nozīmīgi ir tādi projekti kā “Atver sirdi Zemgalē!”, par ko lasāms šajā laikraksta numurā. Ir svarīgi neizslēgt citādos no sabiedrības, jo tā pieņemt vislabāk spēj to, ko pazīst un saprot.
