Tilts
“Gribi satikt mīļoto siltu, nelaid to pār Dienvidu tiltu,” apmēram tā reiz rakstīja Egīls Zirnis. Netīši šie vārdi man vienmēr ienāk prātā, dzirdot debespušu apzīmējumos nosauktus tiltus.
Šomēnes Jelgavā norisinās iespējamā tilta pār Lielupi un Driksu ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma apspriešana, kārtējo reizi aktualizējot ieceri pilsētā izbūvēt tā dēvēto Ziemeļu tiltu. Avīzes tapšanas laikā jaunā ziņojuma apspriešanas sanāksme vēl nav notikusi, tāpēc nav zināmas ar šo jautājumu saistītās aktualitātes, ieceres un iedzīvotājus interesējošie jautājumi. Tomēr šādas tādas nojausmas jau ir, ņemot vērā, ka šis jautājums publiskajā diskusiju lokā nonāk ne pirmo reizi. Arī laikraksta interneta ziņu portālā vērojama divējāda sabiedrības attieksme – no kaislīgiem jaunā tilta būvniecības piekritējiem līdz tādiem, kas pret šo ieceri kategoriski iebilst.
Pārvada izbūves mērķis – atrisināt vairākas Jelgavas satiksmes organizācijas problēmas un radīt priekšnosacījumus uzņēmējdarbības tālākai attīstībai. Tā, izbūvējot tiltu, plānots noslēgt apvedceļu loku, savienojot Dobeles šoseju ar Kalnciema ceļu. Tāpat pašvaldība vēlas novirzīt tranzīta plūsmu no pilsētas centra uz mazāk apdzīvotiem rajoniem, tādējādi samazinot sastrēgumus, trokšņu līmeņa pārsniegumu pilsētas centrā un radot priekšnoteikumu ceļu satiksmes negadījumu skaita samazināšanai. Solītas arī veloceliņu tālākās attīstības iespējas. Tieši uz šiem aspektiem tad arī pamatā atsaucas iecerētās būves piekritēji, savukārt noliedzēji ceļ priekšā gan vides aizsardzības (skaidrs, ka šāda mēroga būve noteikti ietekmēs tur esošās “Natura 2000” teritorijas), gan finansiālos apsvērumus, vēršot uzmanību, ka par pārvada būvniecībai nepieciešamajiem līdzekļiem varētu paveikt ievērojami daudz pilsētas infrastruktūras uzlabošanā.
