Nenovīdība
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs telefonsarunā ar Francijas vēstnieci Latvijā Odili Supizonu piedāvājis Latvijas palīdzību Parīzes Dievmātes katedrāles restaurēšanā, liecina ministra ieraksts sociālajā tīklā “Twitter”. “Varbūt tās konstrukcijā turpmāk būs kāds Latvijas ozols un mūsu lietpratēju padoms noderēs,” raksta ārlietu ministrs.
Uz šo ziņu “pilnās burās” ar replikām reaģē latviešu komentētāji internetā: “Nu jā, vēl jau Latvijā daudz neizzāģētu muižu un piļu parku. Tur ozolu daudz”, “Bet, protams, mēs tak bagāta tauta, varam visiem palīdzēt… paši sprāgstam badā, bet citi jāglābj” utt.
To, ka tā ir adekvāta un normāla attīstītas valsts savstarpējo attiecību prakse izteikt atbalstu otrai šādā situācijā, acīmredzot komentētāji nesaprot. Spānijas premjerministrs Pedro Sančess piedāvājis Francijai savas valsts palīdzību katedrāles atjaunošanā. Viņš “Twitter” raksta, ka šis ugunsgrēks ir “katastrofa Francijai, Spānijai un Eiropai”, piebilstot, ka liesmas iznīcina “850 gadu vēstures, arhitektūras, glezniecības un tēlniecības”. “Drausmīgs ugunsgrēks Parīzes Dievmātes katedrālē, smaile ir SABRUKUSI. Domas un apskāviens parīziešiem un visiem frančiem. No Itālijas visa mūsu solidaritāte un visa palīdzība, ko mēs spējam sniegt,” “Twitter” raksta Itālijas vicepremjers Mateo Salvīni, kurš bieži kritizējis Franciju un Makronu.
Bet ko nu mēs? Labāk priecāsimies – redz, kādam iet slikti! Vai gan par ko citu ja ne nenovīdību (ne jau gudrību) liecina pie ziņām par ugunsgrēku paustie pieraksti, kuros izteikts gandarījums par “pedofilijas perēkļa nodegšanu” un tamlīdzīgi. Lai arī ikdienā šķiet, ka pie daļas interneta komentētāju “muļķa prāta” jau pierasts, tas tomēr atkal un atkal spēj pārsteigt.
