Aiziet, vasara!
Vasaras sākšanos jūt – šonedēļ mēs tiekam lutināti ar īstu siltumiņu. Mācības skolās beigušās, un šķietami pierimst arī pilsētas dzīve. No rītiem ielās jūtami mazāk kņadas, nav steigas ar jaunās paaudzes nogādāšanu mācību iestādēs. Pieaugušajiem sācies atvaļinājumu laiks.
Arī “Zemgales Ziņas” pirmo vasaras numuru sāk ar izteikti vasarīgu piesitienu – diviem aprakstiem par izbraucieniem ārpus Latvijas. Tiesa gan, tikai aprakstam par Itāliju piestāv rubrika “Ceļojums”. Savukārt Gaita Grūtupa piedzīvojumam Krievijas Tālajos Austrumos izvēlējāmies nosaukumu “stāsti” – ne tajā ieteikumu tūrisma vietu apskatei, ne skatu kā no glancētu žurnālu lapām. Taču interesanti nenoliedzami.
Gluži vai ar nostalģiju padomju laikus un stāstus piedzīvojušajiem rakstā lasāma atkāpe par Taksimo, kas ir septiņu tūkstošu iedzīvotāju pilsēta Burjatmongolijā pie padomju laiku komjauniešu triecienceltnes – Baikāla–Amūras dzelzceļa maģistrāles (BAM) – Vitimas upes kreisajā krastā. “Padomju laikos, propagandējot PSRS vardabīgi iekļauto tautu kopību, bija noteikts, ka Taksimo staciju būvē Latvijas PSR komjaunieši. Tika minēts, ka Taksimo dzelzceļa stacija taps pēc latviešu arhitektu projekta. Nezinu, kā galu galā latviešu līdzdalība BAM būvē rezultējās, bet 1985. gada vasarā universitātes studiju biedru ūdenstūristu grupā man sanāca viesoties Taksimo, jo pie Vitimas tilta sekmīgi pabeidzām savu 505 kilometrus garo ūdenstūristu pārgājienu,” aprakstā atceras Gaitis. Viņa piedzīvoto Krievijas Tālajos Austrumos var lasīt gan šajā laikraksta numurā, gan turpinājumos arī nākamajos.
