Pārprastā demokrātija
Pēdējā laikā vairākas situācijas likušas aizdomāties par demokrātijas izpratni Jelgavā. No draugiem uzzināju, ka Jelgavas Valsts Spīdolas ģimnāzijā (kas nu iekārtojas bijušajās 2. pamatskolas telpās Sarmas ielā) vismaz vienā klasē noteikti (iespējams, arī citās) vecāki tiek aicināti ziedot naudu klases remontam. Tāme nav nemaz tik maza, un vecākiem, visticamāk, nāksies samest pa piecdesmit eiro no ģimenes. Attiecības bojāt ar skolu un pašvaldību neviens taču negrib. Sak, tas var atsaukties uz bērna dzīvi mācību iestādē. Īpaši skumji tas izskatās uz nule kā atjaunotās Jelgavas Valsts ģimnāzijas fona, kur laikam jau nevienam pa piecdesmitniekam, lai izkrāsotu klasi, nebūs jāsametas. Pavisam šķērmi par demokrātiskajiem procesiem Jelgavā palika, kad mūsu žurnāliste nedrīkstēja vienkārši kopā ar skolas pārstāvi izstaigāt rekonstruētās telpas, lai pagūtu jaunajā laikraksta numurā ielikt kādas paveikto atainojošas bildes. Izrādās – kas tāds jāsaskaņo ar pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļu.
Skolas ir vieta, kur “Ziņas” labprāt viesojas bieži un ataino norises tajās. Parasti nav bijis nekādu problēmu par tikšanos un materiālu tapšanu sarunāt ar jebkuru no izglītības iestāžu darbiniekiem. Atruna, ka Eiropas projekti ir “jūtīga” tēma, diez vai derēs par attaisnojumu, jo tieši tam būtu jābūt iemeslam, lai maksimāli daudz rādītu un stāstītu par nule kā izlietoto naudu no visas Eiropas Savienības kopīgā maka.
Mēs “Zemgales Ziņās” esam pieraduši, ka pašvaldības iestādēs informāciju no mums vēlas maksimāli noklusēt, atļaujas izvēlēties, ar kuriem žurnālistiem komunicēt (atbildes uz Gaita Grūtupa jautājumiem, piemēram, netiek sūtītas uz viņa e-pastu, bet gan man, savukārt es tās pārsūtu raksta autoram).
