Pieticība
Man ļoti patika Valsts prezidenta Jaungada runa, īpaši tas, ka viņš skāra jautājumu par pieticību. Tā ir īpašība, par kuru pēdējā laikā esmu aizdomājusies bieži.
Šķiet, tās trūkums jo īpaši raksturo mūsdienu sabiedrību. Visiem visu vajag lielu, daudz, krāsainu, bez mēra. Kā neprātā apmulsuši cilvēki grib vairāk un vairāk. Tas attiecas faktiski uz visām jomām. Noteikti vajag visseksīgāko un visčaklāko sievu, vispelnošāko vīru, visapdāvinātākos bērnus. Telefonu, protams, jaunāko modeli. Ar vienu automašīnu taču arī daudzus gadus nebrauksi. Jāmaina. Dāvanu arī ne jau to mazo, pieticīgo. Man, lūdzu, lielu un dārgu! Svinību galdu bagātīgi nokrautu – zuti, lasi un pīles cepeti, rasolu tam visam klāt.
Līdz nonāk pie tā, ka jāorganizē projekti un jāskaidro sabiedrībai, ka saimniekot var arī saprātīgāk, videi draudzīgāk. Katrā izpārdošanā nevajag iegādāties jaunu apģērbu, un pārtiku lielos apjomos mest ārā arī nav ilgtspējīgi. Nu Eiropai jānāk klajā ar paziņojumu, ka jāuzņem “zaļais kurss” (“Green Deal”), bet mums te, Latvijā, vēl jāmēģina iekampt, cik var, – neies jau dzīvot pieticīgāk.
Starp citu, šajā laikraksta numurā burvīgs, ja to tā var pielīdzināt šajā kontekstā, “pieticīgas” kosmētikas paraugs. Ance Dandena no Ozolnieku novada radījusi savu kosmētikas zīmolu arī ar maģisko zaļo krāsu nosaukumā – “Green Wing”.
Varbūt agrāk vai vēlāk cilvēki attapsies, ka viss, ko mums vajag, atrodams daudz pieticīgākās lietās, bez trakā – vairāk, spilgtāk, bagātīgāk!
