Aigars Ķimenis 14. jūlijā «Zemgales Ziņās» rakstā «Pilsonības jautājums jāizlemj tautai» iebilst pret to, ka pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas dzimušiem bērniem var piešķirt pilsonību pēc viņu vēlēšanās.
Aigars Ķimenis 14. jūlijā «Zemgales Ziņās» rakstā «Pilsonības jautājums jāizlemj tautai» iebilst pret to, ka pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas dzimušiem bērniem var piešķirt pilsonību pēc viņu vēlēšanās.
Reālais iespējamais pilsonības ieguvēju skaits ir daži tūkstoši.
Šā skaita dēļ nesaprotu, kādēļ «TB»/LNNK virsotnes netic Latvijas valstiskumam, tā spējām kārtot lietas demokrātiski, lai nesašķeltu iedzīvotājus un neizveidotos divas atsevišķas kopienas.
Šajā gadu simtenī ne vienreiz vien pārliecinājāmies, ka totāli konservatīvas idejas kaitē sabiedrības kopējām interesēm. Vai tā nebūs arī šajā gadījumā?
Igaunija savas pilsonības lietas paguva savlaicīgi sakārtot sev vēlamā virzienā, un Krievijas robežpilsētas iedzīvotāji tagad izsaka vēlmi savu pilsētu Ivangorodu pievienot Igaunijai, jo tur ir labāka un sakārtotāka dzīve.
Sakārtojot pilsonības iegūšanu un saimniecisko dzīvi, mums rastos reālas iespējas, ka Abrenes iedzīvotāji izteiks vēlēšanos pievienoties Latvijai.
Lielvalstī Krievijā, kam nav nekādas demokrātiskas pieredzes, demokratizācijas procesi ir daudz sāpīgāki, sarežģītāki, tos apdraud visādi ekstrēmu ideoloģiju varianti, kas bremzē saimniecisko darbību ar ideoloģisku uzmācību.
Neesmu pret aptaujām un referendumiem, bet tiem jāvirza būtisku jautājumu izlemšana. Šajā gadījumā daži tūkstoši cilvēku neko neiespaidos pat tad, ja viņi neiemācīsies latviešu valodu. Slikti, ka, esot izglītības ministra postenī, Māris Grīnblats maz paveica latviešu valodas mācīšanā krievu skolās.
Nepatīkama ir «TB»/LNNK politisko virsotņu pievienošanās valdošo partiju dubultmorāles principiem: «Klausieties mūsu vārdos, neskatieties uz mūsu (ne)darbiem!» Ar šādu morāli nesamierinājušies ierindas biedri radīja jaunas partijas: «Helsinki 86», «Namejs».
Viņi nesamierinājās ar to, ka «TB»/LNNK nespēja vai nevēlējās kārtot kompensāciju saņemšanu represētajiem, privatizāciju pārvērta «piratizācijā», lai atsevišķi uzņēmēji vai sabiedrības iegādājas valsts īpašumus ar sertifikātiem, kas iepirkti no iedzīvotājiem par santīmiem.
Izskatās, ka parakstu vākšanai nu jāvieno visi aizgājušie zem viena jumta.
Par vieglprātībām un nedarbiem parasti saņem sodu. Kā būs šoreiz, to pierādīs parakstu vākšana un referendums.
