«Zemgales Ziņu» rīkotajā telefonakcijā redakcijas viesis bija reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters.
«Zemgales Ziņu» rīkotajā telefonakcijā redakcijas viesis bija reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters. Viņš atbildēja uz lasītāju un komentētāja Andreja Janava jautājumiem.
Raksturojiet, lūdzu, kādā stadijā patlaban ir administratīvi teritoriālā reforma?
Var sacīt, ka tā ir nupat, nupat iesākusies. Jākāpina reformas temps. Jāsasniedz iecerētais – reforma jāpabeidz 2005. gadā līdz pašvaldību vēlēšanām. Jau izveidots 15 novadu, apvienojot 45 iepriekšējās pašvaldības, taču vēl joprojām pastāv ļoti liels skaits – 542 – vietējo pašvaldību. Latvijas attīstība atkarīga no tā, cik stipras būs mūsu vietējās pašvaldības.
Administratīvi teritoriālais iedalījums 102 novados paredz, ka vairāki novadi varētu veidoties, apvienojoties dažādu rajonu pašvaldībām (piemēram, pagasti no Tukuma un Dobeles rajona, kā arī iecerētais Auces novads, apvienojot Dobeles un Saldus rajona pagastus. Vai pašreizējo rajonu robežas var būt šķērslis novadu veidošanai?
Teritorijas dalījums rajonos drīzumā mainīsies visai radikāli, tie pazudīs kā tādi, tiks kvalificēti pavisam citā statusā. Aicinu pašvaldības neskatīties uz pašreizējo rajonu robežām kā uz šķēršļiem, lai apvienotos novados. Iespējams, ka novadiem tagadējo rajonu funkcijas tiks nodotas līdz ar attiecīgu finansējumu. Tie ir risināmi un arī atrisināmi jautājumi. Pamatā jābūt iedzīvotāju atbalstam.
Kāds ir jūsu viedoklis par pašreizējo rajonu padomju darbu un naudas līdzekļu izmantošanu?
Uz šo jautājumu varētu atbildēt, analizējot katras rajona padomes darbu. Domāju, ka daļu to funkciju droši varētu nodot novadiem. Atbalstu vietējo pašvaldību iniciatīvu jaunu novadu veidošanā, reformā saskatot divus būtiskus aspektus. Pirmais: valdībai vajag paust konkrētu nostāju šajā jautājumā, tas ir, uzskatu, ka sagatavotais projekts tiks izskatīts Ministru kabinetā, kur aicināšu pieņemt lēmumu, lai šis projekts kļūtu par pamatu reformas turpināšanai un pabeigšanai, ko vēlas pašvaldības. To es jūtu, tiekoties ar pašvaldību vadītājiem un iedzīvotājiem: visi gaida noteiktu valdības nostāju. Iepriekšējā valdība šo projektu tikai pieņēma zināšanai, konkrēti tā arī nepaudusi nostāju. Es aicināšu pašreizējo valdību reformu turpināt un pabeigt, par pamatu piedāvājot šo, 102 novadu, projektu, jo tas ir rūpīgi izstrādāts reāls reformas variants. Otrs aspekts ir pašvaldību iniciatīva, priekšlikumi, kā iedzīvotāji redz katra novadu veidošanu. Ievērojot visu intereses, varēsim nonākt pie kopēja risinājuma.
Vai tas nozīmē, cik pašvaldību, tik atšķirīgu pieeju?
Es teiktu, ka varbūt nevis atsevišķi tiks izskatīts kādas atsevišķas pašvaldības (pagasta) priekšlikums, bet to kopums vai nu rajonā vai nedaudz lielākā teritorijā, sēžot pie viena galda. Jo atsevišķam pagastam var būt pamatots priekšlikums apvienoties ar diviem vai trim citiem, tajā pašā laikā šī vēlme var būtiski atšķirties no blakuspagasta interesēm.
Vai administratīvi teritoriālajai reformai, reģionālajai attīstībai būs finanšu līdzekļi?
Pagastu apvienošanai, novadu veidošanai pārāk daudz līdzekļu nevajag. Bet attīstībai noteikti tiem ir jābūt, īpaši galvenajām programmām – lauku ceļu, komunikāciju sakārtošanai…
Jūs runājat vajadzības izteiksmē – jābūt. Bet reizēm apvienošana var iet kopsolī ar pagastu mantas izsaimniekošanu. Lauki grimst arvien tālāk nabadzībā…
Negribu tam piekrist, tas lielā mērā atkarīgs no pašvaldības vadītāja godaprāta vai vadīšanas stila un metodēm. Pret jebkuru izsaimniekošanu stingri jāvēršas.
Dzīvoju Dobeles šosejā. Blakus mūsu mājai uzbūvēta degvielas uzpildes stacija. Cik ilgi turpināsies piesārņojums? Man ir bērni uz mazbērni…
Šo situāciju atceros no laika, kad strādāju Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Skumjš stāsts. Tagad, būdams ministra amatā, varēšu šo jautājumu risināt daudz nopietnāk. Katrā ziņā ir jāatrisina tās nepilnības likumdošanā, kuru dēļ pieļāva šāda projekta realizāciju.
Kad varētu sākt darboties vienotā pašvaldību informācijas sistēma?
Šogad šim projektam paredzēts 500 000 latu (tika gan pieprasīti 960 000). Šā gada laikā visās pašvaldībās būs nodrošināts interneta pieslēgums, arī pašreizējos pagastos. Cik zinu, tagad vēl 150 pašvaldībās tas nav pieejams. Turpmākais uzdevums būs izveidot vienotu informācijas sistēmu, nākamais – elektroniski apvienot pašvaldības ar valsts pārvaldi, padarīt iespējamu piekļūšanu visām datu bāzēm, piemēram, Valsts zemes dienesta, Uzņēmumu reģistra, Ieņēmumu dienesta utt. Tas ir uzdevumu kopums, kas jāīsteno, lai sistēma pilnvērtīgi strādātu.
Kā jūs atbalstīsiet lauku problēmu risināšanu valsts investīciju, lauku ceļu programmas un citu ietvaros? It sevišķi, nu jau zinot, ka līdzekļi iedalīti ļoti skopi?
Esmu jau sācis iniciēt valsts investīciju programmas izmaiņu sagatavošanu pēc būtības, lai varētu paredzēt noteiktu sadaļu pašvaldību investīciju projektiem, lai pašvaldības jau iepriekš zinātu, kāda daļa finansējuma no valsts investīcijām tiks paredzēta tieši tām, lai, jau iesniedzot projektus, varētu rēķināties ar kopējo finansējumu. Esmu gatavs ierosināt, lai pašvaldības savus investīciju projektus iesniedz mūsu ministrijai, nevis sadala pa daudzām citām it kā pēc nozaru piekritības. Ja projekti tiks iesniegti vienā ministrijā, tad no nozaru ministrijām varēsim lūgt atzinumu par attiecīgā projekta lietderību. Tad pašvaldības varētu vieglāk un pārskatāmāk pārzināt situāciju, kādi un cik projektu ir vienā rajonā, vienā reģionā. Manuprāt, pašvaldības noteiktā finansējuma robežās pašas spēj noteikt svarīgākos.
Visa pamatā ir nauda. Tā šim gadam netika iedalīta pietiekami. Kā, ar kādiem argumentiem jūs varētu pārliecināt valdību pievērst savu labvēlību pašvaldībām?
Pamazām pozitīvāka nekā līdz šim attieksme jau veidojas. Būtiska bija Pašvaldību savienības un Finanšu ministrijas protokola apspriešana Ministru kabinetā, piedaloties pašvaldību vadītājiem. Savukārt es regulāri informēju premjeru par problēmām, tikšanos rezultātiem pašvaldībās. Taču vēlreiz uzsveru, ka valdībai ar konkrētu rīcību tās jāatbalsta, tikai tad varēsim reformu turpināt un pabeigt. Pretējā gadījumā šis process nenovēršami apstāsies.
Īsti nav skaidrs, vai pašvaldību brīvprātīgās apvienošanās termiņš tiks pagarināts.
Valdībai ierosināšu pieņemt noteiktu lēmumu par to, ka reforma jāturpina un jāpabeidz, iespējams, līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām. Aicināšu arī pašvaldības izteikt savus priekšlikumus. Pēc tam, ja Latvijas mērogā būsim vienojušies par optimālo modeli par kādiem 80 – 90 procentiem, vairs nebūs vietas apzīmējumiem «piespiedu» vai «brīvprātīga» apvienošanās: tad vienkārši ar valstisku izpratni jāvirzās uz šo mērķi.
Tātad jūs paredzat, ka jau nākamās pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās teritorijās?
Jā.
Jūsu ministrija ir tikko izveidota, arī savā kompetencē kaut ko pievienojot no citām nozaru ministrijām. Konkrēti: VARAM struktūrā bijušais Būvniecības departaments tiek sadalīts starp vairākām ministrijām, tai skaitā jūsu vadītās ministrijas pārziņā pāries mājokļu nodaļa, apdzīvoto vietu plānošanas nodaļa un pakļautības iestāde «Mājokļu aģentūra». Kāda ir jūsu iecerētā darbība šajā jomā?
Jau valdības veidošanas laikā tika izteikts priekšlikums vides jautājumu risināšanai izveidot vides valsts ministra posteni, bet tagadējo VARAM reorganizēt par Reģionālās attīstības ministriju, lai tās ietvaros strādātu vides valsts ministrs. Savukārt Zemnieku un zaļo savienība argumentēti un pārliecinoši pierādīja, ka vides jautājumi ir tik būtiski, ka nebūs iespējams tos risināt tikai valsts ministra līmenī, nepieciešams saglabāt Vides aizsardzības ministriju. Bija svarīgi noteikt, kas nodarbosies ar tām funkcijām, kas iepriekš piekrita Vides ministrijai, bet kopumā īsti neiederas vides jautājumu blokā. Jebkura attīstība, jebkura saimnieciskā darbība nonāk pretrunā ar vides jautājumiem. Tagad, kad Vides ministrijā palikušas tieši ar vides jautājumiem saistītās funkcijas, visas tautsaimniecības nozares (piemēram, tūrisms un būvniecība) ir nodotas citām ministrijām, kuru pakļautībā tām tiešāk vajadzētu būt. Runājot par apdzīvoto vietu plānošanas nodaļu, nebija loģiska situācija, kad par diviem plānošanas līmeņiem atbildēja mūsu ministrija, bet par vienu – Vides ministrija. Mājokļu politika līdz šim tika risināta vairāk kā būvniecības apakšnozare. Tas ir pretēji Eiropas Savienības pieejai. Mājokļu politika sevī ietver ne tikai būvniecību un ēku siltināšanu, tai jāsniedz atbilde arī uz tādiem jautājumiem, kāda veidojas dzīvojamā vide, kāda tiek nodrošināta infrastruktūra, kāda ir ēku pieejamība cilvēkiem ar dažādām vajadzībām… Pats svarīgākais – ar mājokļu politiku mums jārisina jautājums, kā pašvaldības var sākt veidot savu dzīvojamo fondu, jo noticis tā, ka gandrīz viss pašvaldību dzīvojamais fonds ir privatizēts. Lai tās varētu piesaistīt cilvēkus, nodrošināt jaunas darbavietas, pašvaldībām faktiski nav iespēju piesaistīt pretendentus, piešķirot dzīvojamo platību.
Mainoties teritoriālajam dalījumam, daudziem vajadzēs mainīt ierakstus dokumentos. Vai tas notiks uz iedzīvotāju rēķina?
Nē, nekādā ziņā. Ne pagasta teritorija, ne iela, ne māja vai viensēta savu atrašanās vietu taču nemainīs. Iespējams, ka valsts reģistros būs nepieciešams reģistrācijas vietu tikai papildināt ar novada nosaukumu, un tas noteikti tiks darīts par valsts līdzekļiem.
Kā pārliecināt par reformas mērķtiecību, ja daļa iedzīvotāju ir pret pagastu apvienošanos? Ir cilvēki, kas reformu pat salīdzina ar Staļina laiku deportācijām.
Neviens piespiedu kārtā nekur nedzīs. Nav korekti un nav arī pamata reformu salīdzināt ar deportācijām. Iedzīvotājiem varbūt trūkst priekšstata par reformas būtību, ko tā dos iedzīvotājiem, tāpēc esmu ar mieru pats tikties ar ikviena pagasta iedzīvotājiem (labāk, protams, ja tikšanos organizētu vairāki tuvējie pagasti). Visur, kur esmu bijis aicināts, kur līdz tam valdījusi neziņa, atturīga nostāja, pēc atklātas sarunas attieksme pret reformu kļuva pozitīva.
Dzirdēts, ka administratīvi teritoriālā reforma esot pretrunā ar Satversmi, kas jebkādas teritoriju robežu izmaiņas paredzot veikt tikai pēc tautas nobalsošanas.
Neesmu gan par to dzirdējis. Tieši otrādi – trīsdesmitajos gados tika izveidoti vairāki jauni (piemēram, Madonas) apriņķi. Šādas izmaiņas bija Iekšlietu ministrijas kompetencē. Tas noteikti ir pārpratums. Vienīgais dokuments, kurā noteikta pašreizējās administratīvi teritoriālās reformas kārtība, ir Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5. pants. Tajā paredzēts, ka teritoriālie grozījumi centrālajai varai jāveic, konsultējoties ar vietējām pašvaldībām, tajā skaitā, kur tas ir atļauts, arī referenduma veidā. Mums vietējie referendumi nav paredzēti, to vietā tiek rīkotas konsultācijas.
Līdz šim reforma ievilkās. Vai varat nosaukt lielākos šķēršļus?
Reālu traucējumu vai nepārvaramu varu reformai nav. Ir sācies darbs. Problēmas varētu rasties tad, ja valdība budžeta ietvaros neņemtu vērā pašvaldību vajadzības. Ja tas tomēr notiks, tad gan reforma apstāsies.
Jūs tikko viesojāties Jelgavas rajona Padomē. Lūdzu, pāris vārdu par šo tikšanos.
Cik vien varu, ceturtdienās un piektdienās «esmu Latvijā», nevis Rīgā. Arī uz Jelgavu tiku uzaicināts, lai ar pašvaldību pārstāvjiem mēģinātu rast atbildes uz daudziem jautājumiem. Priecājos, ka man ne vien uzdeva jautājumus, bet arī izteica lietišķus priekšlikumus. Piemēram, saistībā ar iedzīvotājiem garantēto minimālo ienākumu. Pašreiz likums uzliek par pienākumu iedzīvotājiem, kuriem mēnesī nav 21 lata ienākumu, piemaksāt starpību no pašvaldības budžeta. Ierēdņu bezatbildības dēļ nav sagatavota ne metodika, ne Ministru kabineta noteikumi, tādēļ budžetā tam nav atvēlēti līdzekļi. Kādas Jelgavas rajona pašvaldības vadītāja ierosināja pārskatīt pašu būtību: viņasprāt, šāds garantētais minimālais ienākums faktiski veicina kūtrumu, ieslīgšanu bezdarbībā. Ir cilvēki, kuriem arī šis 21 lats dzīves izvilkšanai ir pietiekams, lai viņš netiektos meklēt darbu, bet noteiktā datumā ierastos pēc pabalsta un tūlīt pat to iztērētu ne jau labākajā veidā. Drīzāk pašvaldībām jāparedz iespējas iedzīvotājus nodarbināt, dodot iespēju strādāt un nopelnīt. Līdzīgu priekšlikumu esmu uzklausījis daudz, un tas liecina, ka pašvaldībās netrūkst iniciatīvu. Tādēļ aicinu visiem kopā tās apspriest, lai vienotos par vispieņemamākajiem administratīvi teritoriālā dalījuma variantiem.
